Vij, Dieviņi, Zelta viju visgarām jūras malu,
Lai nenāca sveša salna šai zemē ziedu traukt.
Search:   

Es esmu latvis - radioraidījumi

Saules gadskārtas svinamie laiki latviskajā Dzīvesziņā būs klausāmi radio MERKURS visa gada garumā. Izrunāsim un izdziedāsim visus astoņus Saules gadskārtas svinamos laikus – METEŅUS, PAVASARA SAULGRIEŽUS jeb LIELO DIENU, ŪSIŅUS, VASARAS SAULSTĀVJUS jeb JĀŅUS, JUMJUS, RUDENS SAULGRIEŽUS jeb APJUMĪBAS, MĀRTEŅUS un ZIEMAS SAULSTĀVJUS jeb ZIEMASSVĒTKUS. Veidosim arī radījumu par DIEVAINĒM, kas ir veļu daudzinājums veltīts senču piemiņai. Raidījuma cikls ir iecerēts, lai iepazīstinātu ļaudis ar latviešu tautas kultūras svinamiem laikiem, kas visi spoguļojas Saules laikriti un ir kultūras atspulgs tautā – ir tautas garīgā dimensija. Šobrīd dzīvojam uzspiestā laika matricā- Mēness ritā, kas ir tikai materiālās pasaules atspulgs...

Saules gadskārtas Svinamos laikus, kā vienotu sistēmu, nemāca skolās. Par tiem nerunā vai garāmejot piemin arī saziņas līdzekļos, jo esošaii sistēmai ir traucējoši tas, ka esam saglabājuši SAVU Pasaules uzskatu un tā sakrālo kodolu – DIEVU, LAIMU un MĀRU.  Tieši šī iemesla dēļ LATVIJAS KULTŪRAS KANONĀ ir ietverti tikai JĀŅI (bet...JĀNIS kristītājs - jo nepareizajā datumā) un tikai prasmes - maizes cepšana, koklēšana, aušana utt., Tieši šī iemesla dēļ LATVIJAS NACIONĀLAIS KULTŪRAS CENTRS atsakās Saules gadskārtas astoņus svinamos laikus, kas ir latviskā Dzīvesziņa un ir  iekļauta Satversmes preambulā, ietvert NEMATERIĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMĀ...

Jāteic, ka turpmāk  viss ir atkarīgs no mums pašiem... šajā nevienlīdzīgajā cīņā mums ir jāuzvar ar garaspēku un katram, kas jūt sevi kā latvieti, neskatoties uz sistēmas pretestību, ir jācenšas izprast savas tautas garamantas un, galvenais, ieaust šos metus savas ikdienas dzīves ritumā. Tautas dziesma teic:

Pats Dieviņis man iedeva / Sav` jājamu kumeliņu.
Caur segliem Saule lēca,/Caur iemauktu Mēnestiņis,
Pavadiņas galiņā,/ Tur lec rīta Auseklītis.

RADIO MERKURS klausāms vidējos viļņos AM 1485 Khz
vai internetā: www.radiomerkurs.lv

Tālr. studijā 26891084
e-pasts: RNI@apollo.lv

 

PIRMAIS RAIDĪJUMS– METEŅDIENAS SVINAMAIS LAKS LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ
6.februāri no 18:00- 20:00.

(METEŅDIENA pēc Saules rita ir Ziemas laika 5 savaites pussvētē un svētē +1 diena. Pēc Gregora kalendāra svinam 5.,6. un 7. februārī).

PAVASARIS iesākas ar Meteņdienu , kad   daudzinām teiksmu tēlu Meteni. Bet Meteņos svin arī BĒRNU DIENU un īpaši daudzina Laimu – cilvēka mūža licēju un likteņa lēmēju. Un vēl, uzreiz pēc Meteņiem seko PELNU DIENA. Nedaudz pārrunāsim arī PELNU DIENAS tradīciju.

Visu gadu naudu krāju
Metenīša vakaram;
Es māsiņas vizināšu
Metenīša vakarā.

 
Gari laidu kumeliņu
Meteņdienu vakarā,
Lai aug lini tievi, gari
Mana tēva tīrumā.

 

OTRAIS RAIDĪJUMS – LIELĀS DIENAS SVINAMĀ LAIKA TRADĪCIJA LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ /Pavasara saulgrieži
20.martā no 18:00-20:00

(LIELĀ DIENA pēc Saules rita ir Sērsnu laika 5 savaites sestā, septītā dienā un pussvētē un svētē. Pēc Gregora kalendāra svinam 21.,22.,23.un 24. martā).

PAVASARA SAULGRIEŽI ir pavasara viducī. Tas ir LIELĀS DENAS svinamais laiks, kad daudzināsim Saulīti un LIELĀS DIENAS teiksmu tēlus – Mārgietu un trīs viņas māsas: Annu, Maiju, Grietu.

Ko Lieldiena man atnesa
Par gadskārtas gaidījumu?
Vienu pašu zīdautiņu
Vējiņam vicināt.

 
Četras māsas Lieldieniņas,
Četri brāļi Ziemassvētki;
Astoņām dieniņām,
Daram saldu alutiņu.

 
 

TREŠAIS RAIDĪJUMS – ŪSIŅDIENAS SVINAMĀ LAKA TRADĪCIJA LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ 
8. maijā no 18:00-20:00

(ŪSIŅDIENA pēc Saules rita ir Pavasara laika 5 savaites septītajā dienā un pussvētē un svētē. Pēc Gregora kalendāra svinam  6., 7. un 8. maijā).

VASARA  – iesākas ar Ūsiņiem , kad   daudzinām teiksmu tēlu Ūsiņu ar ģimeni un Saulīti.

Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu:
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu ābuliņu.

 
Ej, Ūsiņ, labais vīrs,
Jāj ar mani pieguļā:
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu kumeļu ganītājs.

 
                      

CETURTAIS RAIDĪJUMS –JĀŅA DIENAS SVINAMĀ LAIKA TRADĪCIJA LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ / Vasaras saulstāvji
19. jūnijā no 18:00-20:00

(JĀŅI pēc Saules rita ir Ziedu laika 5 savaites septītajā dienā pussvētē un svētē(=divas dienas ārpus laika). Pēc Gregora kalendāra svinam 20.,21.,22. Jūnijs un divas dienas ārpus laika-24., 25. jūnijs).

VASARAS SAULSTĀVJI ir vasaras viducī. Daudzināsim Saulīti un Dieva dēlu Jāni.

Jāņu diena, svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dievadēls
Saulesmeitu sveicināja.

 
Vai, Jānīt, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti!
Visa plaša pasaulīte,
Apakš tavas cepurītes.

 

PIEKTAIS RAIDĪJUMS - JUMJA DIENAS SVINAMĀ LAIKA TRADĪCIJA LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ
7. augustā no 18:00-20:00

(JĀŅI pēc Saules rita ir Ziedu laika 5 savaites septītajā dienā pussvētē un svētē(=divas dienas ārpus laika). Pēc Gregora kalendāra svinam 20.,21.,22. Jūnijs un divas dienas ārpus laika-24., 25. jūnijs).

JUMJA DIENA ievada rudeni. Daudzināsim teiksmu tēlu Jumi ar sievu Jumalu un mazajiem jumalēniem, bet īpašs daudzinājums Rudenājos ir Mārai – Zemes Mātei ( Māru varam daudzināt katru dienu no Jumjiem līdz Apjumībām, jo Māra pārvalda visus dabas spēkus un atbilstoši Mārai ir vismaz 45 pavārdi).

Svētījiet, jaunas meitas,
Ceturtdienas vakariņu;
Mīļa Māra piedzimusi
Ceturtdienas vakarā.

 

Eita visi nu uz lauka
Jumi ķert tīrumā;
Kas saķers rudzu Jumi,
Tam būs laime citu gad`.

Ievilkdama es dziedāju,
Ievilkdama gavilēju;
Ievilkdama mīļā Māra
Manu mūžu kārsināja.

 

Jumis kliedza, Jumis sauca,
Kur palika Jumaliņa?
Jumaliņa atsaucās
Tīrumiņa galiņā.


SESTAIS RAIDĪJUMS - APJUMĪBU SVINAMĀ LAIKA TRADĪCIJA LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ / Rudens saulgrieži
18. septembrī no 18:00-20:00

(APJUMĪBAS pēc Saules rita ir Rudens laika 5 savaites septītajā dienā un pussvētē un svētē. Pēc Gregora kalendāra svinam 20.,21.,22. septembrī).

RUDENS SAULGRIEŽOS jeb APJUMĪBAS daudzināsim Saulīti un Jumi ar visu viņa saimi.

Ņem, bāliņ, sirmu zirgu,
Apjāj savu tīrumiņu,
Lai Jumīti tu saņemtu
Tīrumiņa galiņā.

 
Jumīts nāk, Jumīts nāk,
Vārpu kušķis rociņā:
Vārpu kušķis rociņā,
Vainadziņš galviņā.

 

SEPTĪTAIS RAIDĪJUMS – DIEVAINES LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ
2. oktobrī  no 18:00-20:00

(Aptuveni deviņas dienas pēc Apjumībām sākas Dievaines, kas beidzas deviņas dienas pirms Mārteņiem)

Veļu daudzinājums – DIEVAINES. Pēc Apjumību priecīgām un skaļām svinībām, Jumja tirgus skaļuma un līgavu derībām iestājas klusais veļu laiks - DIEVAINES, kad sētā aicina mirušo piederīgo veļus un sagatavo tiem svinīgu mielastu. Ļaudis daudzina savus senčus un lūdz palīdzību, un aizsardzību arī nākamajā gadā, jo tāds ir Visuma likums – ir jāuztur saikne ar pagātni, lai tagadne būtu gaismas pilna.

Es izklāju galdautiņu
Pār to balto priežu galdu,
Lai nāk mana māmulīte
Dievainēs mieloties.

 
Dedziniet(i) gaišu guni,
Laidiet veļus istabā(i).
Veļi brauca pār kalniņu
Sidrabotu mētelīt’.

 

ASTOTAIS RAIDĪJUMS - MĀRTIŅDIENAS SVINAMĀ LAIKA TRADĪCIJA LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ
6. novembrī no 18:00-20:00

(MĀRTEŅDIENA pēc Saules rita ir Veļu laika 5 savaites septītajā dienā un pussvētē un svētē. Pēc Gregora kalendāra svinam  4.,5. un 6. novembrī).

MĀRTIŅŠ ievada Ziemu. Daudzināsim teiksmu tēlu jeb Dieva dēlu Mārteni.

 

DEVĪTAIS RAIDĪJUMS– ZIEMASSSVĒTKU TRADĪCIJA LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ / Zemas saulstāvji
18.decembrī no 18:00-20:00

(ZIEMASSVĒTKI pēc Saules rita ir Ledus laika 5 savaites svētē + trīs dienas ārpus laika, bet garajā gadā+ vēl viena diena. Pēc Gregora kalendāra svinam 21.,22.,23.,24. Un garajā gadā + viena diena.).

 Daudzināsim Saulīti, Dieva dēlus - Četrus brāļus Ziemassvētkus, un protams, Dievu, Laimi un Māru, kā neiztrūkstošus ļaužu mūža ceļa līdzgaitniekus.

Ziemassvētki, Liela diena,
Tie Dievam  lieli svētki:
Ziemassvētkos Dievs piedzima,
Lieldienās šūpli kāra.
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētkus gaidīdama:
Simtiem nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Dzīvesziņas skoliņu – ES ESMU LATVIS vada „Nodibinājuma Māras loks” dibinātāja Irēna Saprovska

Muzikālo daļu veido un vada – BRAMAŅI – Ramants un Daris Jansoni kopā ar folkloras kopas "Silavoti"dalībniekiem.


Lasīt šeit...
   

 

 

eXTReMe Tracker