Vij, Dieviņi, Zelta viju visgarām jūras malu,
Lai nenāca sveša salna šai zemē ziedu traukt.
Search:   

Pārdomas pēc konferences

Pārdomas pēc KONFERENCES „Tradicionālā kultūra kā neizprasts un nenovērtēts spēks”

 

Konferenci rīkoja „Nodibinājums Māras loks” . Konferences pamattēma bija Saules kalendārs jeb laikritis = kultūras atspulgs tautā.

Konferencē tika aicināti piedalīties latviskās Dzīvesziņas kopēji un visi interesenti, lai iepazītos ar NKM likumu, kas stājas spēkā 2016. gada 1. decembrī.  Tika noskaidrots un pārrunāts pasākumu kopums, kas nepieciešams, lai Saules gadskārtas astoņi svinamie laiki tiktu iekļauti  NKM sarakstā. 

Saules laikritis ietver sevī vairākus līmeņus, arī cilvēka mūža gājumu un galvenos godus, un ļauj dzīvot tautai saskaņā ar dabas ritu, kā arī tradīcijām, kas nākušas no aizlaikiem. Šobrīd Latvijas kultūras kanonā (LKK) ir iekļauti tikai Jāņi, kas ir LKK tradicionālās kultūras sadaļas veidotāju - ekspertu pieļautā kļūda. Pirmkārt, Jāņi ir izrauti no gadskārtas jēgpilnā cikla, kur ir astoņi svinamie laiki un, otrkārt, neatspoguļo šī svinamā laikā sakrālo nozīmi, bet visu reducē galvenokārt  tikai uz erotisko... LKK Tradicionālās kultūras sadaļas ekspertu darba grupā bija folkloras pētniece DACE BULA, Latvijas Universitātes folkloras profesore JANĪNA KURSĪTE, Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kustības aktivitāšu mākslinieciskā vadītāja, filozofe MĀRA MELLĒNA, Universitātes asociētais profesors, etnomuzikologs VALDIS MUKTUPĀVELS, kultūras ministrijas vecākā referente nemateriālā kultūras mantojuma politikā, tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" dalībniece SIGNE PUJĀTE (šobrīd ir Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore).

Konferences otrajā daļā dalībnieki debatējot nonāca pie secinājuma, ka ir jāveido ekspertu saraksts no tautas tradīciju kopēju vidus, lai akadēmiski izglītoto ekspertu viedoklis nebūtu vienīgais noteicošais veidojot NKM sarakstu. Pieredze rāda, ka šo jautājumu nevar uzticēt tikai un vienīgi akadēmisko izglītību guvušiem ekspertiem vai valsts sistēmai pietuvinātiem funkcionāriem...Līdz ar to, tika uzrakstīta ĪNICIATĪVAS VĒSTULE, kas būs adresēta Latvijas Nacionālā centra direktorei Signei Pujātei, ar ieteikumu, piesaistīt neatkarīgos ekspertus no tradīciju popularizētāju un kopēju vidus. To pieļauj un nosaka arī NKM likums(skat. NKM likuma 11.pantu).

Tikko klajā nākušajā NKM likumā 4.panta 4.apakšpunktā ir teikts sekojošais:

(4)  Nemateriālā kultūras mantojuma elementa iekļaušanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā var pieteikt ikviena attiecīgā nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanā ieinteresēta persona (piemēram, kopiena, nevalstiska organizācija, pašvaldība, cita persona). Pieteikumam pievieno nemateriālā kultūras mantojuma elementa ilgtspējas nodrošināšanai līdz šim veikto un plānoto saglabāšanas pasākumu aprakstu.

Savukārt 5. apakšpunktā lasām sekojošo:

(5)  Latvijas Nacionālais kultūras centrs ne retāk kā reizi gadā izsludina pieteikumu iesniegšanu nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Latvijas Nacionālais kultūras centrs izvērtē pieteikumus nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un ne retāk kā reizi gadā nemateriālā kultūras mantojuma elementus iekļauj Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Nemateriālā kultūras mantojuma elements Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tiek iekļauts, pamatojoties uz Nemateriālā kultūras mantojuma padomes atzinumu.

Konferences laikā vienprātīgi tika atzīts, ka tradicionālās kultūras pārstāvji ir dēvējami par BRAMAŅIEM, kas nav priesteri, kuriem jāsūdz grēki, bet ir zināšanu un tradīcijas turētāji un kopēji , kuriem cauri laiku lokiem  jāiznes AUGSTĀKAIS, MŪŽĪGAIS, NEMAINĪGAIS. Par to liecina arī dziesma „Sajāja Bramaņi augstajā kalnā...”,  kur viss, kas saistās ar skaitļa 9 nozīmi atklājas kā patiesība. 

Rainis: „Gars laiku lokos redzēs jaunu gaismu”.

Apliecinājumu teiktajam gūstam arī Rudītes Raudupes grāmatā „Dievatziņa Vēdās un Dainās”, proti: ”Augstākā Esamība (Braman) ir nemainīga un vienveidīga, turpretim maija (māyā) ir laicīgās jomas nepastāvība, mainīgums un dažādība.” (158.-159.lpp.).

Konferences laikā izkristalizējās it kā sen zināma, bet debatēs no jauna izgaismotā patiesība, proti, ka KRĪVI jeb KRĪVU-KRĪVI nav latviešu tautas  kultūrvaroņi, bet gan prūšu. Tie bija divi brāļi Videvuts un Brutens, kuri vēl pirms kristietības invāzijas letu zemē, sasniedza Romu un, vienojoties ar Romas pāvestu, centās iedzīvināt šo KRĪVU - KRĪVU kā priesterības tradīciju letu apdzīvotajās teritorijās. Videvuts pat  karoja ar letiem, jo viņi nebija ar mieru atteikties no sava Pasaules uzskata.

Ielūkosimies MITOLOĢIJAS VĀRDNĪCĀ, Avots ,2004., kur varam atrast gan Pērkona, Patrimpa, Patula trijotni, gan arī ziņas par Videvutu un Brutenu, proti:

          VIDEVUTS - prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā kultūrvaronis; kopā ar brāli Brutenu ieradies pa jūras ceļu Prūsijā. Videvuts izveidoja prūšiem sociālo organizāciju, nodibināja laicīgo varu un tika ievēlēts par valdnieku.

            BRUTENS – prūšu ( vēst. Rietumlatvija) mitoloģijā kultūrvaronis; kopā ar brāli Videvutu ieradies pa jūras ceļu Prūsijā. Brutens esot nodibinājis prūšu galveno centru - kulta centru Rāmavu un tur ierīkojis mājokļus dieviem Patulam, Patrimpam un Pērkonam. Viņš arī kļuva par pirmo virspriesteri.

Un citviet:

PATRIMPS – prūšu( vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā upju un dzidro avotu dievs. Patrimps kopā ar Patulu un Pērkonu veido dievu triādi.. Patrimpu attēloja kā jaunu vīrieti bez bārdas, ar vārpu vainagu galvā.(250.lpp.)

PATULS - prūšu( vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs.. Viņu attēloja kā baltā līķauta ietinušos mironīgi bālu veci ar garu, sirmu bārdu. (250.lpp.)

PĒRKONS – baltu mitoloģijā pērkona, zibens un lietus dievs, kam piedēvēja arī kara dieva funkcijas.. Viņu attēloja kā dusmīgu, uguns ieskautu vidēja vecuma vīrieti ar plandošu melnu bārdu Pērkonam kalpoja īpaši svētnieki. Dievu triādē Pērkons ir vidējais starp Patrimpu un Patulu.(253.lpp.)

___________________

Zemāk Informācija no VIKIPĒDIJAS-Prūšu mitoloģoja.

Vācu ordeņa hronists Dusburgas Pēteris rakstīja, ka krīvam paklausījuši ne tikai senprūši, bet arī citas baltu ciltis, tāpat kā kristīgās tautas — pāvestamKrīvu krīva varas zīme bija līks spieķis — krivulis. Šo zīmi nesuši arī krīva vēstneši, kas augstākā svētnieka rīkojumus paziņojuši visās senprūšu zemēs.Vairākās hronikās ir sastopamas ziņas par senprūšu svētbirzīm, kurās cilvēki neesot ne cirtuši kokus, ne pļāvuši, ne medījuši dzīvniekus. Ļaudis pat nedrīkstējuši tur ieiet, neupurējot dieviem. Svētbirzīs notika arī tautas sapulces, kurās lēma par kara un miera jautājumiem un tiesāja noziedzniekus..Dieviem tika upurēta pārtika, mājlopi, augstākajiem dieviem — trešā daļa no karā iegūtā laupījuma. Upuri parasti tika sadedzināti svētajā ugunī svētbirzīs. Kritiskos brīžos — kara un neražu laikā tika upurēti arī cilvēki,..

 
Iespējamais Videvuta karogs, uz kura ir attēlots ParkūnsPotrimps un Pikols.

Prūšiem  bija visai komplicēts dievību panteons, kurā dominēja 3 galvenās dievības: ParkūnsPotrimps un Pīkols. Patrimps — jaunības, auglības un labas veiksmes dievs attēlots kā līksms jauneklis ar vārpu vainagu galvā. Viņa tēla priekšā atradies pods ar dzīvu zalkti .

SECINĀJUMS - mūsu augstāko zināšanu turētāji ir BRAMAŅI, kas cauri laiku lokiem daudzināja Dievu, Laimu, Māru un Saules gadskārtas svinamos laikus ar atbilstošiem  teiksmu tēliem jeb arhetipiem. Kamēr tie, kas sevi dēvē  par KRĪVU-KRĪVIEM,  ir piesaistījuši sevi prūšu dieviem, prūšu un lietuviešu tradīcijai un dēvē sevi par "Pērkona saimi” - attiecīgi  nomainījuši Māras krustu pret Pērkoņkrustu ...Varam teikt, ka VIŅI ir nogājuši no ceļa neceļos, jo latviešiem Pērkons ir tikai un vienīgi Dieva rīks (lietuviski-DIVIRIKS). Kā Dainās, tā arī pasakās, teikās un citos tautas kultūras apcirkņos, mēs nesastopamies ne ar KRĪVU, ne ar priesteri KRĪVU-KRĪVU, ne ar viņa KRIVULI , jo tautas tradīcijā pieņemts, ka ļauno nav jādaudzina, lai tas nevairotos. Viss, kas  saistīts ar šiem kultūrvaroņiem, ir tapis jaunākos laikos kā pārpratums vai  nepilnīgu zināšanu rezultātā,  vai arī... Bet ,lai kā tas arī būtu, tas neatbilst patiesībai - ne vēsturiskai, ne arī pēc būtības. Un tā, līdz ar ieviestiem, no citas tautas aizgūtiem jauninājumiem, tie, kas sevi dēvē par KRĪVIEM, arvien agresīvāk cenšas iekļauties un dominēt mūsu tautas kultūras dzīvajā tradīcijā. Šādiem maldiem nav un nevar būt rītdienas! Lai top zināms, ka „skaldi un valdi” princips netiks pieļauts tautas tradīciju garīgajā laukā. Te der ieskatīties Raiņa teiktajā: „Nicināt var cilvēku ne tādēļ, ka viņš garīgi stāv zemāk, bet tādēļ, ka viņš, garīgi zemāk būdams, apspiež garīgi augstāk stāvošo.” (KR 17, 253.)

Konferencē dalību ņēma LDS pārstāve Eva Mārtuža un iepazīstināja ar diviem izdevumiem, kas nonākuši līdz lasītājam, proti, grāmata JĀBŪTĪBA, kas izgaismo Jēkaba Nīmaņa (viens no Raiņa ārstiem) dzīves gājumu un, savukārt otrā grāmata, ir  LATVISKAS LATVIJAS SPĒKS, kas arī jau šobrīd ir nodota lasītāju vērtējumam.

Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar grāmatas LATVJU DVĒSELES SATVERSME-TIKUMU DZIESMAS, ko sastādītāja Irēna Saprovska un grāmatas noformējumu veidoja  māksliniece Ieva Skangale.

Atsauksmes par konferenci – tās saturu un gaitu, ir pozitīvas, īpaši atzīmēts  Valda Šteina saturīgais priekšlasījums, ar ko varat iepazīties konferences pielikumā, kā arī  Irēnas Saprovskas priekšlasījums, kas tiek nodots lasītāju vērtējumam.

Viss notikušais apliecina, ka beidzot  mēs - latvisko tradīciju kopēji, esam izpratuši notikušo un būsim spējīgi iztaisnot savu gājumu. Šis ir laiks, kad tiek sašķirotas pelavas no graudiem... Konferences rīkotāji un dalībnieki un katrs, kas jūt sevī atbildību par latvietības pastāvēšanu mūžīgi laika izteiksmē, sapratīs, ka galvenais uzdevums ir aicināt ikvienu atbalstīt centienus, lai latviešu tautas NKM tiktu nostiprināts ar likumu savā zemē un ar formālās un neformālās izglītības palīdzību tiktu nodots nākamām paaudzēm kā dzīva tradīcija.

Konferences rīkotāji pateicās Ramantam un Darim Jansoniem par muzikālo pienesumu konferences darba laikā.

Tautas tradicionālā kultūra ir kā pamats visai tautas kultūras ēkai, kur neprecizitātes vai  kļūdas nav pieļaujamas, jo tikai uz stipriem pamatiem var tikt būvēta visa tautas nākotnes kultūras ēka.

 05.12.2016. Irēna Saprovska


Lasīt šeit...
   

 

 

eXTReMe Tracker