Vij, Dieviņi, Zelta viju visgarām jūras malu,
Lai nenāca sveša salna šai zemē ziedu traukt.
Search:   

Irēna Saprovska priekšlasījums

IrēIrēna Saprovska „Nodibinājuma Māras loks „dibinātāja.

 

TRADICIONĀLĀ KULTŪRA KĀ NEIZPRASTS UN NENOVĒRTĒTS SPĒKS...

Labdien, ļaudis, kas esat aicināti, lai rastu iespēju nostiprināt savā zemē tradīcijas, kas nākušas no aizlaikiem un ko dēvējam par tautas nemateriālo      kultūras mantojumu - NKM*(UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Likums Latvijā Stājies spēkā 2004.gada 16.decembrī, bet NKM likums, stājas spēkā 01.12.2016.).

Jau vairāk kā 25 gadus mēs ejam pa R attīstības ceļu, kur cilvēcības faktors tiek aizstāts ar LIKUMU, kas ir galvenais sabiedrības attiecību regulators. Likums nosaka, aizsargā, garantē, bet tas ir tikai situācijā, kad blakus ir policija, tiesa un cietums. Tas nozīmē, ka no mums ir aizgājis kāds iekšējs sargs, kas pasargā cilvēku no nejēdzīgas rīcības brīdī, kad blakus nav policista. Šis sargs ir tautas garīgā kultūra, kas reizē ir arī sirdsapziņa. Es teiktu, ka tikums un likums ir viens un tas pats, un, ja esam gaismai rada, tad jādzīvo saskaņā ar savas tautas tikumu un tautai jārada likumi, kas saskan ar tās tikumiem. Šodien likums liec tautu pie zemes kā smilgu vējā. Parādīt Ideālu un to, kā tas sasniedzams, var tikai augstas garīgās apziņas cilvēki, taču viņi ir jāizaudzina...

Un tā, ir jābūt precīzi formulētam Ideālam, uz ko gribam tiekties. Vai tiešām mēs vēlamies tiekties pēc pārtikušas, cietsirdīgas un bezdvēseliskas sabiedrības, vai tiekties pēc apgarotas, cilvēcīgas un harmoniskas sabiedrības. Ir skaidrs - tas nekad nenotiks, ja netiks radikāli mainīta izglītības vērtību sistēma, jo mums vajadzīgi apzinīgi, cilvēcīgi, viedi un apgaroti cilvēki. Tā valsts un tauta, kura pirmā sapratīs etniskās kultūras patiesi milzīgo uz evolūciju virzošo spēku, ātri panāks arī cilvēka cienīgu materiālo labklājību.

            Kā zinām, tad Eiropas tautu kultūras sakņojas pirmskristietības laika atsevišķu tautu kultūrās.       Latviešiem kultūras mantojums vispilnīgāk ir uzglabājies tautas dziesmās, kas satur ētiku un          tikumus - te ietverts arī tautas Pasaules uzskats jeb Dzīvesziņa. Senā Dzīvesziņa uzglabāta arī   citās garamantās - pasakās, teikās, dejās, rotaļās, ticējumos un gadskārtas rituālos. Ar nožēlu    jāteic, ka Kultūra parasti asociējas ar izklaides industriju. Savukārt, kad spriežam kā izvest          sabiedrību no krīzes, tad minam investīcijas, privatizāciju, liberalizāciju utt., bet etniskās,             jeb tradicionālās kultūras patieso spēku un potenciālu mēs neminam. Bet varbūt mēs pat          nenojaušam tās patieso spēku? Rainis uz to norāda nepārprotami: Katru gadu pīšļu kārta / Virsū bira atmiņai / Simtu gadu putekļos / Nost atmiņa nosmakusi. (KR 14, 64.)

 Un vēl, diemžēl aiz demokrātijas un vārdu brīvības, un cilvēktiesības maskas bieži vien slēpjas sabiedrību degradējošas lietas - netikumība, vardarbība, meli, cietsirdība, alkatība u.c. Izprotot plašsaziņas līdzekļu milzīgo ietekmi uz apziņu, mums projicē vardarbību, naidu, skaudību un cietsirdību koncentrētā veidā, un šie plašsaziņas līdzekļu radītie mentālie tēli jau atdzīvojas mūsu ielās. Patiesais mākslas un kultūras uzdevums ir apgarot, pilnveidot un harmonizēt cilvēka dabu - tās ir vērtības, kuras jāsāk ieaudzināt ar pirmo dzīves dienu un kuras ir jākopj un jāveido, balstoties tautas garīgajā kultūras mantojumā– tas ir mugurkauls, kas latviskai dzīvošanai pamatos liekams. Visi saprotam, ka pēkšņi un uzreiz nekas nemainīsies, un tomēr, ja mēs to nemēģināsim mainīt un, galvenais, ja tautas garīgās vērtības necelsim godā, tad kurš to darīs un kas no tā visa būs palicis pāri vēl pēc vienas paaudzes...

Ir vērts atgādināt savulaik Brastiņu Ernesta teikto: „Latvju tauta vēl vienmēr staigā pa svešām laipām. Svešās laipas mēs laipojam kultūrā, politikā, sadzīvē, saimniecībā. Līgojas un grīļojas šīs svešinieku mestās laipas. Klūpam un alojamies mēs paši, pa tām staigādami.. Nē, mēs visi esam nomodā, mēs nebūt nesapņojam, bet tomēr, diezin kāpēc, staigājam svešos, bīstamos ceļus . . Katrai tautai drīkst būt savs pastāvīgs pasaules uzskats .. Šis pasaules uzskats ir tautas sirds, prāta un gribas kopējs darinājums . . Nedomāsim, ka kultūras vērtības ir aizgūstamas, - tās jārada pašiem, atmetot svešo un izkopjot savējo!“.   (Brastiņu Ernests LATVISKĀS LATVIJAS LABAD mājieni un aicinājumi (1925- 1935).

Bet Brastiņam pieder arī šīs rindas: Līgoties līgojasi / Svešu ļaužu laipa mesta; /Metiet mani bāleliņi,/ Pāri iešu dziedādama.      L.F.K.191, 926.

 
 

Lai arī šī doma izskanēja gandrīz pirms simts gadiem, tad, jāteic, ka tā ir aktuāla jo īpaši šodien, kad tautas un to kultūras ir globalizācijas apdraudētas un aizvien skaļāk dzird izskanam hamletisko BŪT VAI NEBŪT. . ?!  Ja jautātu man, tad es atbildētu – BŪT, - bet ar noteikumu,  ja tauta saglabās un  nodos nākamām paaudzēm senču atstāto kultūras mantojumu, kā materiālo, tā arī nemateriālo.

Jāteic, ka daudz gadus esmu veltījusi tam, lai saprastu, pirmkārt, kāpēc mūsu tauta, kam pūrlādē zelts un sidrabs, ir tik neapskaužamā situācijā šodien, - tātad svarīgi bija izprast cēloņus. Otrkārt - kā rast izeju bez vardarbības, atriebības utt., lai varētu teikt tautas dziesmas vārdiem: Ej Dieviņ(i) Tu pa priekšu / Ar aso zobentiņu; /Es Tavās pēdiņās /Ar balto dvēselīti. /T/dz./ Vairāk kā piecpadsmit gadu laikā esmu radusi atbildi uz šiem jautājumiem un vēlos savās pārdomās dalīties ar Jums. Centīšos uzskatāmi, caur līdzībām, norādīt uz cēloņiem un sekām, bet galvenokārt, runāšu par to, kas būtu darāms, lai šis BŪT gūtu reālu piepildījumu. Un tas ir atkarīgs arī no tā, vai šīs dienas beigu daļā varēsim salikt pareizos akcentus, pieņemt pareizos lēmumus, lai tautas NKM netiktu atmests vai izkropļots caur svešu pienesumu jeb savu ciltsbrāļu kolaboracionistu darbošanos, tā padarot to neizprotams gan pašiem, gan arī nākamām paaudzēm...Tāpēc, kā jau minēju, izmantošu līdzības, kas reizēm teic vairāk, nekā vārdu plūdi.

Aplūkosim Hieronima Boska(~1500 gads) triptihu „Siena vezums”. „Siena vezums” simboliski attēlo cilvēces ceļu.

Kreisajā pusē redzam, kā tiek nomesti tautu Dievi no saviem augstumiem -  tiek nosaukti par dēmoniem un centrā paliek viens „Dievs” – pravietis, kas iecelts dieva kārtā...

 

 

Attēlojot zemes dzīvi mākslinieks izmantoja flāmu parunu, ka „Pasaule ir siena vezums, no kura katrs cenšas paraut lielāku kumšķi”.

Centrālajā darbā, kur attēlots „siena vezums” nopļautā zāle norāda uz „tukšo laiku”. Aiz vezuma soļo Romas pāvests un Imperators. Viens otru grūstot siena vezumam cenšas piekļūt vienkāršā tauta, cerībā iedzīvoties labumos. Mazāk veiksmīgie nokļūst zem vezuma riteņiem, bet mūki sarauš vairāk nekā citi un krauj sauso zāli platos maisos. Labāk par visiem, šķiet, iekārtojušies tie, kas iemanījās uzkāpt uz vezuma. Tie ir mūziķi, dzejnieki un filozofi u.c., kas veiksmīgi pacēlušies virs zemes dzīves rosības - tie bauda dzīvi, bet arī viņi nav tik tālredzīgi, lai saprastu, kurp dodas vezums...

Trešā triptiha daļa ataino elli, proti, pilsētu. Tur zem sarkan-melnām debesīm, zem kurām nav Dieva svētības, notiek aktīva, bet bezjēdzīga rosīšanās. Bosa nelabie ir jautri un rosīgi darboņi, bet ... kamēr vieni torņus uzcītīgi ceļ, citi jau paspēj nodegt. Viss paredzēts iznīcībai ieskaitot grēcīgās cilvēku dvēseles.

Te mēs redzam galveno cēloni – tautām tika izjaukts to dzīvesveids un uzspiests

svešs Pasaules uzskats – sveši arhetipi, svešs rits un rituāls. Dzīve apmeta kūleni...

Un tā, lai iznīcinātu tautas un to kultūras, pirmkārt tika nomainīti kalendāri, kas atšķīra cilvēci no dabas, bet piesaistīja personālijām.

Mūsu Saules gadskārta ir atbilstoša konkrētai laika joslai, kurā dzīvojam. Saule ir dvēseles garīgais aspekts – zināšanas un virsapziņa. Mēness dvēseles materiālais un zemapziņas spēks. Senās Eiropas tautas Mēness ritu izmantoja ik dienas saimnieciskajos darbos, bet dzīvoja, vadoties pēc Saules. Austrumu tautas ir radušas izmantot Mēness kalendāru, tāpēc visur, kur gājušas ir nesušas to līdzi, kā savas eksistences nodrošinājumu. Kristietība un citas reliģijas tieši caur kalendāru izmaiņām ir veikušas ticības nomaiņu un sava Pasaules uzskata ieviešanu tautu dzīves ritumā.

Lūkosim tālāk (glezna Hieronīms Boss) "Ārprāta akmens izņemšana (muļķības dziedināšana)".

 

Atkal sastopamies ar simbolu valodu, proti, piltuve uz „ārsta” galvas simbolizē šarlatānismu. Mūķene, kurai uz galvas grāmata ir simbols neesošai gudrībai, kas spēj novirzīt no ceļa tos, kas tai uzticas.

Un tā, Iekarotāju nākamais solis bija dzēst pēdējo saprāta dzirksti

un no zināšanām par Dievu un Dieva laisto pasauli pievērst ļaudis aklai ticībai –

puspatiesībām un meliem, praviešiem un kultūrvaroņiem...

Te vietā ir Raiņa teiktais: „Nicināt var cilvēku ne tādēļ, ka viņš garīgi stāv zemāk, bet tādēļ, ka viņš, garīgi zemāk būdams apspiež garīgi augstāk stāvošo.” (KR 17, 253.)

Nav grūti saprast, ka pēc šādas operācijas cilvēce ir attēlojama tikai un vienīgi kā „Muļķu kuģis”  (Hieronīma Bosa glezna ), kuras pamatā ir sena alegorija - pasaule attēlota kā kuģis bez mērķa, bet cilvēki tajā — ārprātīgie, kuri nezina un kuriem vienalga, kur paši dodas, un kuri iznieko savu dzīvi, nododamies pasaulīgām baudām.

Nedaudz atkāpjoties. Šovasar pārlasīju „Mērnieku laikus” un jāteic, ka muļķība, kas zeļ un plaukst romānā, kur Oļiniete un citi romāna personāži pilnām mutēm daudzina Dievu, kas aizgūts no citas pasakas...Mēs redzam Švaukstus, kas savu nicina, bet svešam pieķērušies kā dadži - ir tapuši par ākstiem, atmetot savu; redzam Pietuka Krustiņu, kas bezjēgā runā par tautismu bez izpratnes par to,– šie personāži ir un ir no tiesas „Muļķu kuģa” cienīgi. Jāņem vērā, ka šajā novadā bija arī liela hernhūtiešu ietekme, un sekas ir acīm redzamas. Šie un arī citi personāži ir atnākuši līdz mūsdienām un caur svešo Pasaules uzskatu dezorganizē tos, kas cauri Kosmiskās nakts laikam iznesuši un saglabājuši to, ko senči gadu tūkstošiem rūpīgi krājuši pūrlādē - latvisko Dzīvesziņu. Turklāt, šie paši neļaudis ir viskarstākie savas tautas tradicionālās kultūras apkarotāji. Tas ir nožēlojami...

Šodien mēs redzam varas koridoros Prātniekus, kas izsaimniekojuši Latviju, Pietuka Krustiņus, kas sludina tautismu bez tautiskā satura, proti:

-         Ir pieļāvuši, ka Baltās stundas tiek izņemtas no skolu mācību programmas;

-         1998.gadā izsvītroja no Satversmes VIII nodaļas ”Cilvēka tiesības un pienākumi” 41. pantu, kur bija teikts, ka jāciena latviešu tauta un tās kultūra;

-         noraidīja priekšlikumu skolās mācīt latvisko Pasaules uzskatu jeb Dzīvesziņu;

-         pārkāpjot Satversmes 99.pantu, ar pakārtota likuma palīdzību panāca, ka skolās tiek mācīta ticības mācība;

-         atteicās Civillikuma 51.pantā kā tradicionālo reliģiju ietvert latvisko Dievturību;

-         izveidoja KULTŪRAS KANONU bez tradicionālās kultūras pamatiem, proti, tradicionālās kultūras sadaļā ietvēra tikai Jāņus, atmetot pārējos svinamos laikus – Meteņus, Ūsiņus, Jumjus, Apjumības jeb Rudens saulgriežus, Mārteņus un Ziemassvētkus jeb Ziemas saulstāvjus;

-         Vairāk kā divdesmit piecos gados ir radījuši tautai likumus, kas nesaskan ar tās tikumiem, tā izkliedējot lielu tautas daļu visos pasaules vējos;

-         viņi ir palīdzējuši un palīdz „attīrīt” šo Dievzemīti tiem, kas to nav mantojuši, bet tikai iekārojuši...tostarp šis pakalpojums tiek labi apmaksāts ar Sorosa un Eiropas fondu starpniecību, kā arī piešķirot labi apmaksātus amatus un birokrātu krēslus – plašsaziņas līdzekļos, KKF u.c., proti, visur, kur tiek lemti tautai svarīgi jautājumi šis birokrāts nosprosto iespēju tautai kārtot sev svarīgus jautājumus...

Kāds ir „sausais atlikums”, kā šodien ir moderni izteikties politiskajās aprindās, kā varam raksturot esošo situāciju?! Manuprāt, mūsu tautieši masveidā ir „izdziedināti no muļķības”, proti, atrauti no savas tautas Pasaules uzskata - no senču kultūras mantojuma - jēgpilnas dzīvošanas un, likumsakarīgi, niņiem nav Dieva padoma, par ko teic Dainas. Un kā citādi, lai sauc šādus ļaudis, ja ne par aklajiem?! Bet vēl traģiskāk, ja šādi aklie ir valsts varas gaiteņos, tad mēs varam teikt, ka lūkojamies Brēģeļa gleznā „Aklie” kā esības atspulgā, - kur AKLAIS VED AKLOS...

Vēlreiz par cēloņiem – esam novērsušies no tautas Pasaules uzskata, kur tikums bija likums, kur Padomam vien turēju / Savu sirmu māmuliņu, kur Ne sunīti kājām spert,/Ne guntiņu pagalīti... Un tā, esam noripojuši kalna pakājē, un tagad ir jāglābj vēl glābjamais, paturot prātā tautas parunu:  „Ar tumsu nav jācīnās, bet jāiededz gaisma!”

Kas būtu darāms, lai tauta pastāvētu, pirmkārt, ir jāsaglabā un jānodod nākamām paaudzēm tautas NKM. To it kā noteic arī UNESCO Konvencija par NKM saglabāšanu, kur teikts: „ . . globalizācija rada nopietnus draudus NKM, veicinot tā degradāciju, izzušanu vai iznīcināšanu..”, bet reāli dzīvē mēs sastopamies ar izkropļojumiem, proti, runājot par tautas NKM, ir parādījusies tendence, izcelt tikai prasmes (Tradicionālo prasmju skola- aizsākumi 2009.gadā) - cimdu adīšana, maizes cepšana, aušana u.c. prasmes, tā cenšoties norobežoties no latviskā Pasaules uzskata, kas krāšņi ietverts Dainās, bet tas līdzinās tam, ja mēs censtos cilvēka miesu nodalīt no dvēseles.

Un tas ir attiecināms arī uz KULTŪRAS KANONU, kur tradicionālās kultūras sarakstā nav ietverti visi Saules gadskārtas svinamie laiki, kas veido tradicionālās kultūras pamatus, proti, Saules gadskārtas svinamie laiki = saskaņā ar dabas ritu = cikliskais laiks, kur attīstība noris pa spirāli, jo  viss, kas ir dzīvs, ir kustībā – RITĀ, bet  visur, kur ir RITS, ir arī RITUĀLS. Caur RITUĀLU cilvēka iekšpasaule nonāk ciešā saskarsmē ar Visumu, tā atjaunojot pirmatnējo harmoniju, kas ir arī galvenais priekšnoteikums katras tautas pastāvēšanai uz šīs zemes. Priekšnoteikums harmoniskai pasaulei ir jārod vienība starp CILVĒKA, DABAS un VISUMA RITU.

Saules gadskārtas rits= kultūras atspulgs tautā.

Etniskā kultūra - tautas dzīvības ceļš- ceļš, kas ved uz harmoniju!

Tikai kopējiem spēkiem mēs varam pārtraukt globālistu nodomus –

iznīcināt tautas un to kultūras.

Raiņa kādreiz teiktas ir aktuāli arī šodien:

„Nepietiek savu apspiedēju pārvarēt ar rupju varu, vajaga viņu pārvarēt garīgi un no viņa dzīves likumiem atsvabināties. Kas ir kūtrs vai nespējīgs to darīt, taps atkal apspiedēja vergs arī materiālā ziņā. Te draud jaunām patībām un tautām vislielākās briesmas.” (KR 17. 238.)

„Dibināt kultūras misionāru biedrību. Lai misija neuzspiež kristīgas ticības tautām, kurām pašām ticības varbūt augstākas. Lai neuzspiež kapitālismu un viņa tehnisko kultūru un garīgo mežonību.” (KR 24,681.)

-------------------------

PRIEKŠLASĪJUMS  tika lasīts LNSS kongresa delegātiem 2014. gada 21.augustā un atkārtoti 2016.gada 3.decembrī jūrmalā konferences „Tradicionālā kultūra kā neizprasts un nenovērtēts spēks” laikā, jo tā aktualitāte pastāv arī šobrīd.

Priekšlasījumā izmantota Daiņa Ozola – Starptautiskā Rērihu centra Latvijas nodaļas Valdes locekļa publikācija preses izdevumā PSIHOLOĢIJA MUMS Nr.26(1/2006).

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 **Saule inducē dīvainu „elpošanu” Zemes atmosfērā. SAN FRANCISKO – Jauni pavadoņu novērojumi ir atklājuši iepriekš nezināmu Zemes atmosfēras izplešanās un saraušanās deviņu dienu ciklu. Šī „elpošana” atbilst Saules magnētisko lauku                 izmaiņām, tai nobeidzot rotāciju ,reizi katrās 27 dienās, pirmdien Amerikas Ģeofiziskās biedrības gadskārtējā sanāksmē       pastāstīja NASA un Kolorado universitātes Bolderā zinātnieki. . (http://www.wired.com/2008/12/earthbreathing/

 

PIELIKUMS

PSIHISKAIS LAIK=LINEĀRAIS LAIKS=666

ŠEIT UN TAGAD=CIKLISKAIS LAIKS=9999

6_________________6_________________6. . .

 PAGĀTNE                   TAGADNE                      NĀKOTNE

(9=PATIESĪBA; 6=APVĒRSTĀ PATIESĪBA)

(Rīgas Krievu Drāmas teātris - 26.01.2002., luga DIBUKS, kuras autors Solomons An-skis (1863-1920)  jeb Rapoports - ēbreju folkloras pētnieks. Lugā izskanēja- skaitlis 9 = patiesība un šāds teksts: ja viņi  zinātu ko nozīmē skaitlis 36!)

 

SKAITLIS 36=9999=CIKLISKAIS LAIKS

RAINIS: Gars laiku lokos redzēs jaunu gaismu! 

PAGĀTNE= IZ-TORIJA (vēsture no Toras), 6 nakts reliģijas, kur Dievs aizvietots ar praviešiem vai kultūrvaroņiem, filozofijas, zinātnes teorijas - Freida, Darvina u. c.

TAGADNE – dzīvojam lineārā laikā - tautai svešos ritmos(Gregora kalendārs), svešos arhetipos – reliģija(as) utt. Likums liec tautu pie zemes kā smilgu vējā – Mozus galvenais teiciens: Un kalns nolieksies likuma priekšā.

NĀKOTNE-reliģijas, filozofijas, šovi, seriāli utt., proti, Romas verdzības iekārtas sauklis: maize un izpriecas!!! tas ir viss, kas nepieciešams vergam.

Saturns=6planēta- babilonieši saistīja šo planētu ar Ninurtu - kara dievu, bet grieķi to uzskatīja par Kronu – laika \planētu, Romiešiem tas bija Saturns-vecuma dievs. Saturna simbols=sirpis vai izkapts.

Mēs dzīvojam svešā – uzspiestā laika matricā - ilūziju pasaulē!

Mums jānokļūst ŠEIT UN TAGAD = 9999 = patiesība = latviešu tautas Pasaules uzskats, kas krāšņi ietērpts Dainās. ŠEIT UN TAGAD ir augstākais, kas rodams pasaulē. Mūsu solis = 9. NASA ir atklājusi, ka Saule elpo ar 9 dienu intervālu. Mēs esam Saules tauta, un mums jādzīvo pēc SAULES RITA, kas ir kultūras atspulgs tautā = cikliskais jeb mītiskais laiks, kuram nav sākuma un nav arī gala.

Pats Dieviņis man iedeva / Sav` jājamu kumeliņu.

Caur segliem Saule lēca,/Caur iemauktu Mēnestiņis,

Pavadiņas galiņā,/ Tur lec rīta Auseklītis.

RAINIS: „Dzīve notiek šeit un tagad. Nav cita mirkļa, kurā varētu kaut ko mainīt, kā vien šis brīdis, šī sekunde, šis elpas vilciens!”


Lasīt šeit...
   

 

 

eXTReMe Tracker