Vij, Dieviņi, Zelta viju visgarām jūras malu,
Lai nenāca sveša salna šai zemē ziedu traukt.
Search:   

Atbildes rezolūcijām

KONFERENCES APRAKSTS, kur atrodamas arī sagatavotās rezolūcijas »»

ATBILDES NO VALSTS IESTĀDĒM (noslēgumā iesniedzēju komentārs):

 

 

KOMENTĀRS (sagatavojusi Irēna Saprovska)

 

Un pret savu tautas dziesmu cits nevar neviens,

Un pret savu tautasdziesmu var tikai savējie...

Pašu auklēti, pašu auklēti,

Pekainām(i) kājiņām(i)...?

Imants Ziedonis

 

      Ir pagājuši divdesmit pieci gadi kopš Latvija atguvusi neatkarību. Šajā laikā bija jāveicina arī latviskās Dzīvesziņas nostiprināšanos. Uz to norāda arī Eiropas Savienība Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma (turpmāk NKM) saglabāšanu, kur teikts: „..globalizācija rada nopietnus draudus NKM, veicinot tā degradāciju, izzušanu vai iznīcināšanu.." (likums Latvijā stājies spēkā 2004.gada 16. decembrī). Viss it kā būtu skaidrs, bet... Latvijas varas struktūras izdomā visādus līkločus, likumus un citādus šķēršļus, lai tikai tautas NKM paliktu bez ievērības (izņēmums ir prasmes- maizes cepšana, cimdu adīšana u.c.).

 

          Tā, savulaik, Saeimā tika noraidīta prasība skolā mācīt latvisko Dzīvesziņu, noraidīta arī prasība veikt izmaiņas Civillikuma 51.pantā, kas dotu iespēju latviskai Dievturībai būt to reliģiju skaitā, kuras   tie dēvētas par tradicionālām Latvijā. Noraidīja arī prasību veikt izmaiņas Izglītības likumā, kas dotu iespēju latvisko Dzīvesziņu mācīt valsts un pašvaldību mācību iestādēs. Uzskaitījumu varētu turp ināt, bet ... galvenā atziņa ir tā, ka latvietim vēl arvien jābūt lūdzējam pašam savās mājās - jāizlūdzas to, kam bija jābūt prioritāšu skaitā jau ar pirmajām atmodas dienām, jo īpaši tāpēc, ka tā ir vienīgā viet  zem saules, kur latviskā Dzīvesziņa var pilnvērtīgi sākt savu gaitu.

 

Latvju Dainās sniegtais vēstījums ir dievišķās saskaņas jeb harmonijas uzturēšanas filozofija, kur Cilvēks ir Dieva laistās pasaules daļa un, būdams apveltīts ar prātu un saprašanu, ir arī galvenais atbildīgais par šīs dievišķās saskaņas uzturēšanu mūžos – no paaudzes paaudzē.

 

Un tagad par galveno. Jau daudzus gadus mēģinājām sadarboties ar dažādām ministrijām, Saeimu, Latvijas Valsts prezidentiem, bet rezultāti izpalika... 2015.gada 30.oktobrī  nosūtījām rezolūcijas, kas tika pieņemtas konferences „Kalendārs – kultūras atspulgs tautā” laikā, Latvijā, Turaidā, 2015.gada 20.jūnijā. Viena no rezolūcijām bija par Saules gadskārtas svinamo laiku ietveršanu Latvijas Kultūras kanonā (turpmāk LKK) un otra par Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi  41.panta atjaunošanu LR Satversmē VIII nodaļā Cilvēka pamattiesības. Vēstule ar aicinājumu palīdzēt risināt tautai tik nozīmīgus jautājumus tika adresēta - LV prezidentam; Saeimas Izglītības, Kultūras un zinātnes komisijai; LV Kultūras ministrijai un UNESCO Latvijas nacionālai komisijai. (rezolūcijas»»).

Šobrīd esam saņēmuši atbildes (skat. augstāk). Atbildes ir formālas, Rezolūcija par 41.panta atjaunošanu Satversmes VIII sadaļā vispār ir apieta un palikusi bez ievērības... Jāsecina, ka problēma ir un paliek, jo izteiktie priekšlikumi ir politiska rakstura jautājumi, kuru izšķiršana ir likumdevēja un valdošās elites rokās – tās sirdsapziņas jautājums!

 

Pats Dieviņis man iedeva / Sav` jājamu kumeliņu.

Caur segliem Saule lēca,/Caur iemauktu Mēnestiņis,

Pavadiņas galiņā,/ Tur lec rīta Auseklītis.

 

Letu Saules kalendārs ir raksturīgs konkrētai laika joslai, kurā dzīvojam. Senās Eiropas tautas bija solārās tautas, kas Mēness ritu izmantoja ik dienas saimnieciskajos darbos, bet dzīvoja, vadoties pēc Saules. Austrumu tautas ir radušas izmantot Mēness kalendāru, tāpēc visur, kur gājušas, ir nesušas to līdzi kā savas eksistences nodrošinātāju. Reliģijas ir veikušas tautu Pasaules uzskatu nomaiņu tieši caur kalendāru nomaiņu, ieviešot to dzīves telpā svešus arhetipus.

 

Un tā, īsumā ir izklāstīta problēma, bet tagad būtu jārunā par risinājumu, proti, ko mēs kopīgi varam darīt, lai neietu zudumā tās zināšanas un tradīcijas, kas ir tautas kultūras kodols – tās garīgais mantojums. Mūsuprāt jānotiek apziņas lēcienam un, smeļot savas tautas pūrlādē, jāatgūst augstu garīgo apziņu ar ko bija apveltīti mūsu senči.

 

Ir jāatgriežas pie savas laika skaitīšanas – Saules kalendāra,

kas sabalsojās ar dabas ritiem, tautas tradīcijām un arhetipiem.

Saules gadskārtas svinamiem laikiem ir jābūt ietvertiem Latvijas Kultūras kanonā.

41.pantu* jāatjauno Satversmes VIII sadaļā.

 

Mēs kopā to varam panākt!

 

 

Rainis

GALS UN SĀKUMS (KR,401.lpp.)

Gars, griezies sevī,

Beidz brēkt :”Kur gals?”

Ļauj spēkiem atelst,

Lai plesties spēj.

 

Vērz acis par citām,

Vērz ausis par citām,

Kas pilno un tukšo

Lai sevī tver.

 

Šūj smadzenes šūnās,

Kas gaidot dīko,

Darini sevi

Caur gribu un domu:

 

Lai gals top sākums,

Lai noslēpums mostas,

Lai reiz no papēžiem

Atkāpjas nakts.   

 

*41. pants. Katra pienākums ir ievērot Latvijas Republikas likumus, cienīt latviešu tautas un Latvijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu tradīcijas un paražas, kā arī respektēt citu personu nacionālo pašcieņu.”

         


Lasīt šeit...
   

 

 

eXTReMe Tracker