Vij, Dieviņi, Zelta viju visgarām jūras malu,
Lai nenāca sveša salna šai zemē ziedu traukt.
Search:   

Aktuāli

 

Latviešu ābeces sešgadniekiem atvēršanas svētki
19. maijs / 18:00 
Kultūras telpā "Trīs māsas", Zirgu ielā 1, Rīgā

 Kustība par latvisku kultūru izglītībā aicina uz Latviešu ābecītes sešgadniekiem atvēršanas svētkiem.

Programmā: Liniņu saimes leļļu teātris (vada Edgars Lipors), gadskārtas svētku mākslas filmu prezentācija, apsveikumi, bērnu priekšnesumi un ābeces veidotāju koncerts.
Aicināti visi interesenti!

Tālrunis informācijai: 26135650, Solvita

Ūsiņa spēka laiks
7. maijs / 12:00 un 17:00 
Ādažos, Rožu laukumā un
Carnikavas novadpētniecības centrā, Jomas ielā 7

ATTĒLU ATSKATS

Saule, vasara un visa dzīvā daba sāk laist pieguļā savus spēka kumeļus. Rumulē, rumulē, līdz beidzot tie saules apmirdzēti pašā Ūsiņu laikā iziet cauri Vasaras vārtiem. 7. maijā Ādažos un Carnikavā var piedzīvot garāko Ūsiņdienu, iesākot dienu ar vīru un dzīvības spēka daudzinājumu Ādažos un turpinot ar Vasaras vārtu vēršanu un Gaismas daudzinājumu Carnikavā.

ĀDAŽU ŪSIŅDIENAS NORISES NO 12:00:
ŪSIŅDIENAS UGUNSKURS UN PANTĀGA GATAVOŠANA
IZJĀDES AR ZIRGU

SPĒKA SPĒLES LIELIEM UN MAZIEM VĪRIEM
ROTAĻAS UN LOKU GATAVOŠANA

PIEDALĀS:
Ādažu KC  tradīciju kopa „ĀBOLS”
Ādažu sporta skolas Grieķu-Romiešu cīņas un Ādažu sporta kluba ATDZIMŠANA dalībnieki

NBS Sauszemes spēku Kājnieku brigāde
Senā dzīvesveida un cīņas veida klubs HEILIGENBERG
Ādažu jāšanas sporta klubs

ŪSIŅDIENA CARNIKAVĀ NO 17:00:
Roberts Šilings aicina uz sarunu par Saules gadskārtu un Ūsiņa laiku, kā arī kopīgu Spēka uguns iedegšanu.
Tradīciju kopa "Ābols", Lēdurgas folkloras kopa "Putni" un Carnikavas "Cēlāji" aicina iepazīt Ūsiņdienas tradīciju un sadziedāt pie pieguļnieku ugunskura.

Lai spēkpilns Ūsiņa laiks!

Lielā diena "Cēlājos"
19. marts / 13:00 un 15:00 
Carnikavas novadpētniecības centrs, Jomas iela 7

Aicinām pirms saulgriežu svinībām smelties iedvesmu, ielūkojoties veidos, kā cilvēks var sekot līdzi Saules gaitai debesu jumā. Plkst. 13:00 uz sarunu par Saules laika skaitīšanu un Saules lūkotavām Latvijā un citviet pasaulē aicina fiziķis un folkloras kopas “Budēļi” dalībnieks Guntars Vaivars. 
Pavasara saulgriežos diena un nakts ir viena garuma. Lai gaisma gūtu pārsvaru pār tumsu un daba varētu uzsākt savu ritējumu pretim gaismai un jaunam dzīvības ritam, tā ir jāiešūpina, jāiekustina, jāieripina. Arī Carnikavas novadpētniecības centrā sagaidām Lielo dienu – ar izšūpošanos pušķotās šūpolēs, raibu un rakstainu Lieldienu olu ripināšanu, putnu dzīšanu, lai tie nesēž pazarēs, bet palīdz atgriezties gaismai, saulgriežu uguns kuršanu un vēl daudz dažādām norisēm, kas nes jaunu prieku un jaunu gaismu. Plkst. 15:00 svinam Pavasara saulgriežus kopā ar grupu “Lata Donga”, pašmāju “Cēlājiem”, Ādažu tradīciju kopu “Ābols” un Rīgas folkloras kopu “Laiva”

"..kultūra ir ārpus laika"
Radošo industriju konference "Subject: Creativity" 
19.02.2016., Liepāja

Piedāvājam video ieskatu Gata Mūrnieka sniegtajās atbildēs uz konferences dalībnieku jautājumiem
video »»

Gatis Mūrnieks ir radošais direktors, kurš šobrīd strādā starptautiskā komunikācijas uzņēmumu tīkla BBDO pārstāvniecībā Maskavā. 2014. gadā Gatis uzjāja Stikla kalnā – brīvprātīgā darbā pildot Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas atklāšanas radošā direktora pienākumus. Savukārt, gadu iepriekš Gatis izstrādāja XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku zīmola koncepciju un pirmo reizi svētku vēsturē kļuva par to radošo direktoru. Viņš ir arī Dziesmu svētku iedziedamā logo, kā arī Latvijas simtgades jaunas zīmes līdzautors.

 

"Neparasts stāsts ar nezināmām beigām...

Karalis Līrs -
ko tas nozīmē?"

 

Irēna Saprovska
"Neparasts stāsts ar nezināmām beigām..."
7. turpinājums

Šoreiz aicinu ielūkoties Viljama Šekspīra lugas "Karalis Līrs" simboliskajā kodā. Ir vienmēr kāda ierosme padomāt plašāk, dziļāk un nopietnāk. Šoreiz tā bija luga "Karalis Līrs, kas tika uzvesta Valmieras teātrī...

Lasīt  »»

Meteņi Carnikavas "Cēlājos"
6. februāris / 14:00
Carnikavas novadpētniecības centrs / Jomas iela 7

Attēlu atskats »»

Sanākam, sabraucam no malu malām, lai iepazītu un izdzīvotu Meteņlaika tradīcijas Carnikavas novadpētniecības centrā kopā ar Lēdurgas folkloras kopu "Putni, Ādažu tradīciju kopu "Ābols" un pašmāju - Carnikavas "Cēlājiem".

Meteņi ir laiks, kad atvadāmies no ziemas laika un sākam plānot jauno saimnieciskā gada cēlienu. Pēdējo reizi ejam budēļos, izbaudām ziemas priekus, darinām skaņu rīkus, apdāvinām bērnus un ar gaišām domām sagaidām pavasari.

Nāc uz "Cēlājiem" iegūt jaunas ierosmes un zināšanas un aicini līdzi arī draugus!

"Gundega"
Irēna Saprovska
pēc Annas Brigaderes pasaku lugas motīviem
 

Pirms vairākiem gadiem folkloras kopa "Silavoti" svinēja 20-to gadskārtu. Šim notikumam par godu tika uzvesta luga "Gundega" (pēc Annas Brigaderes lugas motīviem). Irēnas Saprovskas veidotajā lugā satiekas mūsdienu Gundega ar pasaku Gundegu, lai atšķetinātu dzīves lielo mistēriju. Sižets tapa pateicoties horeogrāfes Elgas Drulles ierosmei. Paldies viņai par to! Piedāvājam iepazīties ar lugas manuskriptu.

Lasīt  »»

"Neparasts stāsts ar nezināmām beigām...
Hamlets - ko tas nozīmē?"

Irēna Saprovska
5. turpinājums

Ir tapis 5. turpinājums neatkarīgo pētījumu ciklam "Neparasts stāsts ar nezināmām beigām..."

Atskārsme nāca pēc Virdžīnijas M. Fellouzas grāmatas "Šekspīra kods" izlasīšanas... 

Lasīt  »»

Atbildes
Irēna Saprovska
 

Ir beidzot saņemtas atbildes no Valsts institūcijām par Saulstāvju konferencē Turaidā pieņemtajām rezolūcijām. Rezolūciju iesniedzēji pauž arī savu viedokli komentāra veidā.

Lasīt  »»

Kolāža
Irēna Saprovska
neatkarīgais pētījums

Sadaļā Neatkarīgie pētījumi varat iepazīties ar jaunāko Irēnas Saprovskas darbu "Kolāža", kas atklās vispārīgas likumsakarības ar tēlu un simbolu valodas starpniecību.

Lasīt  »»

Vakarēšana
10. janvāris, plkst. 14:00
Ādmiņu iela 4a, Rīga

Aicinām uz tikšanos ar tautas dziesmu teicēju Elvīru Baldiņu, kuras laikā palūkosimies uz šī brīža aktuālajiem notikumiem ar Dainu teicējas  acīm.

Laikraksta "Diena" raksts par kādreizējo Jaunatnes teātra aktrisi Elvīru Baldiņu »»

Plašāka informācija: 29511148

Ziemas saulgrieži "Cēlāju" mājās
20. decembris, plkst. 14:30
Carnikavas novadpētniecības centrs, Jomas iela 7

VIDEO ATSKATS »»
ATTĒLU ATSKATS »»
ZIEMASSVĒTKI ir brīdis, kad ATDZIMST, PĀRTOP PASAULE PAR JAUNU un katrs no mums ir daļa no lielā pārtapšanas brīnuma.
20. decembrī plkst. 14:30 Carnikavas novadpētniecības centrā, Jomas ielā 7 sagaidījām jauno Saules ritējumu ar jautrām ķekatām un rotaļām, darinājām svētku rotājumus, vilkām bluķi un sadedzinājām pērnā gada nedienas, kā arī lējām laimi jaunam Saules ritam un, izdziedot greznākās Ziemassvētku dziesmas, palīdzējām tapt jaunam sākumam. 
Piedalījās Lēdurgas folkloras kopa "Putni", Ādažu tradīciju kopa "Ābols" un Carnikavas folkloras kopa "Cēlāji"

Dzeja, kas uzrunā
Māra Celmiņa
 

Klajā nācis Māras Celmiņas dzejoļu krājums "Visi svētki svin tevi", kas ierosmi smēlis latviskajā gadskārtas ritumā.

Lai iegādātos dzejoļu krājumu, sazinieties ar autori: 29924480
 

Lekcija "Saules gadskārta latviskajā dzīvesziņā"
29. novembris, plkst. 14:00
Ādmiņu iela 4a, Rīga

Grāmatas "Saules gadskārta latviskajā dzīvesziņā" autore Irēna Saprovska aicina visus interesentus uz lekciju-sarunu par laika matricu un Latviskās Saules gadskārtas lomu tautas pastāvēšanā.
Papildus informācija: 29511148

Gatavojoties lekcijai, piedāvājam ieskatīties Irēnas Saprovskas pētījumā "Lineārais un cikliskais laiks" »»

Saules gadskārta un Gregora kalendārs 2016. gadam
sienas kalendārs

Nācis klajā sienas kalendārs, kas apvieno Saules gadskārtu ar Gregora laika skaitīšanu.

Īss apraksts:

- kvalitatīvs ofseta izpildījums,
- pārbīdāms datumu lodziņš,
- kompakti saliekams (trīs spirāļu),

- mēnešu nosaukumi vispirms latviešu valodā (Vilku mēnesis (decembris), Sala mēnesis (janvāris), Sveču mēnesis (februāris), utt...) - atzīmētas astoņas senču gadskārtu svinamās dienas
- trīs mēneši (iepriekšējais, esošais, nākamais), vārdadienas, svinamās dienas, sēru un piemiņu dienas, utt ...

Augšdaļā:

- saules kalendārs ar laikiem, nosaukumiem un Gregora datumiem pa vidu,
- svinamo dienu nosaukumi,
- paskaidrojumi.


Kalendāri pieejami Rēriha grāmatnīcās vai zvanot personīgi Aļģirtam 29231155

Lai dzīve rit Saules ritā!

Dievaines "Cēlāju" mājās
Carnikavas Novadpētniecības centrs, Jomas iela 7
19. oktobris, plkst. 18:00,
Piedalās Ādažu tradīciju kopa "Ābols" un Carnikavas folkloras kopa "Cēlāji"

Rāmi aizvadīts veļu vakars "Cēlāju" mājās. Ar dziesmām un dzimtu stāstiem, ar veļu aicinājumu un klātu veļu mielastu galdu, atmiņām, mīklu minēšanu un piepildījumu, ko gūstam pieminot savus senčus un viņu veikumu.

Veļu laiks ir brīdis, lai apstātos, lai paraudzītos uz savu dzīvi no mūžības skatu punkta un sajustu, ka mēs visi turpināmies cauri senču spēkam un viedumam pretim dzīves vērtībām, ko nododam tālāk saviem bērniem un bērnu bērniem. Tradīcija ir sens gudrību pūrs, tāpēc arī "Cēlāju" mājās Veļu mielasts tika klāts uz senās 1862. gada koka pūrlādes vāka. Pieminam, turpināmies un būs stipras dzimtas un būs stipra visa tauta.

Attēli »»

Etnisko kultūru saulstāvju konference Turaidā
19. un 20. jūnijs
Turaidas muzejrezervāts

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

Aicinām ielūkoties nelielā informatīvā atskatā par Etnisko kultūru saulestāvju konferences norisi Turaidā.

ATSKATS »»

Esat arī aicināti atbalstīt konferences laikā pieņemtās rezolūcijas:

Etnsiko kultūru rezolūcija »»

Rezolūcija par Saules gadskārtu »»

un pavadvēstule »»

Rezolūcija par LR Konstitucionālā Likuma „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” 41. panta atjaunošanu Latvijas Republikas Satversmes nodaļā "Cilvēka pamattiesības". »»

...................................................................................

Attēlu atskats 19. jūnijs, pirmā diena »»

Attēlu atskats 20. jūnijs, otrā diena »»

Vasaras saulgrieži Turaidā
21. jūnijs, no 19:00 līdz rīta gaismai
Turaidas muzejrezervāts

Attēlu atskats »»

Ir aizvadīti Vasaras saulgrieži Turaidā, nu jau devītie pēc kārtas. Un cauri visiem pārbaudījumiem, ko daba bija mums sagatavojusi, mēs tomēr bijām kopā, kopā dziedājām un dejojām, gājām spēka apļus ap Jāņa ugunskuriem, veicām rituālus auglībai un tumsas, raganu aizbaidīšanai, pavadījām un sagaidījām Saulīti mākoņu aizsegā - BIJĀM un jutām, ka esam vienoti dziesmā un tradīciju spēkā!

Īpašs paldies Turaidas muzejrezervātam un Siguldas novada domei par atbalstu! Par laipno uzņemšanu pateicība Jāņa mātei - Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei un Jāņa tēvam - Siguldas novada domes priekšsēdētājam Uģim Mitrevicam!
Paldies skanīgajiem Jāņa bērniem: Siguldas “Senlejai”, Rīgas “Silavotiem”, Ceraukstes “Laukam pāri”, Suntažu “Saulei”, Ķoņu “Dzīnei”, Pļaviņu Ārei”, Rīgas “Laiksnei”, Rīgas Danču klubam, Lēdurgas “Putniem”, Ozolmuižas “Ūzuleņiem”. Paldies uguns kūrējiem: Ramantam un Darim Jansoniem ,Ingrīdai Bretšneiderei un Krūskopu saimei! Paldies zinšu zinātājiem: Indrai Čeksterei un Margitai Porietei, Kaija Brisonei un Annai Luterei, Zeltītei Kavierei, Marijai Andinai, Solvitai Lodiņai un Bražu saimei. Liels paldies uguns turētājiem – Klinšu ģimenei! Kā arī etnisko kopu pārstāvjiem: Lietuvas senticības kopai "Romuva", Gusļanai Kortušovai ar ļaudīm no Krievijas, Itālijas Romas tradicionālās kustības pārstāvjiem un Asatru pārstāvjiem no Vācijas, "Slavonic circle" no Čehijas un Hindu kultūras pārstāvjiem no Indijas, ASV, Kanādas un Anglijas (ICCS), pateicamies slāvu - āriešu uguns kūrējiem Rodoslavam Sečam ar ļaudīm, Latvijas ukraiņu biedrībai "Jatraņ" un baltkrievu biedrīabai "Prameņ"!

Tāpat pateicamies arī maiznīcai "Flora", z/s saimniecībai "Klankārkliņi", Siguldas minerālūdenim un Valmiermuižas alum.

Lai saulgriežos degtās Jāņugunis spoži izgaismo ceļu visām etniskām kopām!

Etnisko kultūru saulstāvju konference aizvadīta
19. un 20. jūnijs
Turaidas muzejrezervāts, Saulkrastu Baltā kāpa

 

19. un 20. jūnijā Turaidā esam aizvadījuši neaizmirstamu un izziņas pilnu laiku kopā ar etnisko kultūru pārstāvjiem no Lietuvas, Vācijas, Itālijas, Čehijas, Krievijas, Indijas, kā arī Baltkrievu un Ukraiņu biedrību pārstāvjiem no Latvijas. Etnisko kultūru saulstāvju konferences laikā esam iepazinuši arī senilīriešu, dagonu un jakutu senās kultūras. Visi konferences materiāli tiks apkopoti un publicēti mūsu mājas lapā.
Liels paldies konferences dalībniekiem un visiem, kas bija kopā ar mums!

Lai piepildās Raiņa teiktais: "Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu!"

Īpašs paldies Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei, izglītības daļas vadītājai Andai Skujai un visiem muzeja ļaudīm, kas rūpējās par konferences un arī Vasaras saulgriežu norises gaitu! Lai Turaidas lauki līgo gaismā un spēkā!

Paldies arī Vītolu saimei - Dacei un Jānim par neaizmirstamo saulcelītes brīdi Saulkrastos:), Vijai Vētrai par Šivas dejas skaidrojumu un klātbūtni, Agrim Vanagam par dainām un rīta sveicienu saulei, folkloras kopai SILAVOTI un Klintu saimei par skanīgo konferences ieskandināšanu, folkloras kopai ORE par lustīgajiem dančiem KUNGU RIJĀ, mūsu tulkam visu šo dienu garumā - Anitai Bajārei un mūsu šoferīšiem Andrim, Zigurdam, Nilam, Ludvigam un visiem, visiem, visiem, kas palīdzēja tapt šim brīnumainajam mirklim!

Lai līgo gaisma!

 

Attēlu atskats 19. jūnijs, pirmā diena »»

Attēlu atskats 20. jūnijs, otrā diena »»

Saules meitas taka
Saulgriežu meditācija
20. jūnijs, plkst. 20:00,
Saulkrasti, Baltā kāpa

Pievērsiet uzmanību izmaiņām konferences norises programmā! Konferences programma »»

20. jūnija vakara norises pārceļas no Sokrata tautskolas sevis izziņas un harmonizēšanas parku uz SAULKRASTIEM, Baltās kāpas lapenītē, kur kopā ar Jāni un Daci Vītoliem gremdēsimies Saules, Saulgriežu, Saulcelītes un dvēseles takās.

Vasaras saulgrieži Turaidā
Etnisko kultūru GAISMAS RITUĀLS
līdzsvaram un mieram pasaulē
21. jūnijs, plkst. 19:00,
Turaidas muzejrezervāts

Skanīgas līgotnes un spožas Jāņugunis jau devīto gadu pārlīgos un gaiši izgaismos Turaidas pakalnus. Naktī no 21. uz 22. jūniju Turaidā svinēsim Vasaras saulgriežus kopā ar folkloras kopām, seno amatu un zinšu teicējiem, kā arī tuvāku un tālāku zemju etnisko kultūru viesiem, lai, noslēdzot devīto gadskārtu, iedegtu GAISMAS ugunskuru par mieru un līdzsvaru pasaulē.

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

Lasīt plašāk »»

Etnisko kultūru saulstāvju konference
„KALENDĀRS – KULTŪRAS ATSPULGS TAUTĀ”
Etnisko kultūru GAISMAS RITUĀLS

līdzsvaram un mieram pasaulē
19.-21. jūnijs, Turaidas muzejrezervāts

„Nodibinājums Māras loks” sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu un Siguldas novada domes atbalstu, kā arī piedaloties ECER (European Congress of Ethnic Religions) un ICCS (International Center for Cultural Studies) rīko konferenci „Kalendārs – kultūras atspulgs tautā”, kuras noslēgumā - Vasaras saulgriežu svinību laikā Turaidā, etnisko kultūru pārstāvjiem būs iespēja kopīgi veikt gaismas rituālu par līdzsvaru un mieru Pasaulē.

Lasīt plašāk »»

Ūsiņa kumeliņi
4. maijs, plkst. 14:00, Rundāles novada "Jaunlejniekos"

Folkloras kopa "Silavoti", Ceraukstes folkloras kopa "Laukam pāri" un Svitenes folkloras kopa aicina sanākt Bauskas pusē, lai ar skanīgām Ūsiņdziesmām atvērtu Vasaras laiku.

Tuvojas spēka laiks, kad dabā visā pilnībā atgriežas dzīvības vitālā enerģija, ko tēlaini izsaka Ūsiņa kumeliņi - Dieva spēka simbols. Lai labi ganās Ūsiņa un Dieva dotie kumeliņi - spēks sevī un plašajā dzīves laukā!

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi.
Es tev lūdzu, Ūsiņ brāl,
Dod man pāri ceļa zirgu.

Gaisma rotā!
Pavasara saulgriežu laiks, 21. marts

Agri lēca saulīte Lieldienas rītā,
Jo agri māmiņa meitiņas cēla.
Iebrauca saulīte ābeļu dārzā
Deviņi ratiņi,simts kumeliņu.
Spīdi nu, saulīte, ābeļu dārzā
Tur mūsu bāliņi šūpoles kāra,
Tur tevi ziediņi apbirdināsi.

Lai gaisma aizšūpo VISUS tumsas valgus!
                   Lai rotā dzīvības spēks un prieks!          
Rotā!




5-tā Pasaules Etnisko kultūru vecajo padome Indijā

No 31. janvāra līdz 5. februārim Indijā norisinājās 5-tā Etnisko kultūru vecajo padome, ko organizē ICCS (International Center for Cultural Studies). Ieradās 350 pārstāvji no 40 valstīm, kas pārstāvēja vairāk kā 50 kultūras. Latviju pārstāvēja Ramants Jansons, Eduards Klnts un folkloras kopa "Silavoti". Šāda tikšanās norisinās reizi trijos gados. Tie ir neaizmirstami iespaidi un nenovērtējama pieredze. Attēlu atskats mūsu facebook ziņu lapā »».

Inija Trnkuniene, atskats, lietuviešu valodā »»
ICCS mājaslapa »»

Meteņdiena aizvadīta!
Paldies visiem Meteņbērniem! Esam izzinoši, dzīvespriecīgi un skanīgi aizvadījuši ziemu un saņēmuši jaunās pavasara enerģijas. Meti mesti, uguns kurta, spēkiem mērojušies gan vīri, gan sievas, gan lieli, gan mazi, ir dziedāts, iets rotaļās un līkumu līkumiem dancots. Lai lini gari! Lai visiem ražens un veiksmīgs gads!
Attēlu atskats »

Saules gadskārtas
angļu versija

Pagaidām digitālā formātā ir pieejams Saules gadskārtas kalendārs angļu valodā.

Skatīt šeit »

Metens sola saltas dienas,
Solās visu sasaldēt.
Krausim malku vezumā,
Vedīsimi Meteņam,
Lai sakuŗ lielu guni,
Lai sasilda pasaulīti.

Meteņi Grīziņkalnā
7. februāris, no plkst. 12.30 līdz 16.30,
koka ēku renovācijas centrs KOKA RĪGA, Krāsotāju iela 12

7. februārī no plkst. 12.30 līdz 16.30 koka ēku renovācijas centrā KOKA RĪGA sagaidīsim Meteņdienu ar jautrām izdarībām, dziesmām, rotaļām, budēļiem, pavasara uguns iekuršanu un radošajām darbnīcām.
12.30 - 14.00 - ģimenes rīts IZSPĒLĒSIM METEŅUS. Pelnu maisiņu darināšanas darbnīca, vada Solvita Lodiņa
. Lina ceļu no druvas līdz pavedienam piedāvā Ates muzejs. Meteņdienas norises izspēlē folkloras kopa "Dzedzieda" un "Silavoti"
14.00 - 15.00 - budēļu un ķekatu gājiens kopā ar folkloras kopu "Grodi"
15.00 - 16.30 - Pavasara sagaidīšana un meteņdanči kopā ar Rīgas "Silavotiem" un Ozolmuižas "Ūzuleņiem"

Plašāk »

Latviešu ābeces pasaku un dziesmu pūrlāde
20. janvāris, plkst. 17.30,
Latvijas Nacionālā biblioteka, 11. stāvs
ieeja ar pasēm vai ID kartēm
 
20. janvārī Kustība par latvisku kultūru izglītībā (KLKI) izved tautās ilgi loloto Latviešu ābeces pasaku un dziesmu pūru. Pūrs tiešām ir rūpīgi darināts un varen kupls, tas ietver 28 latviešu tautas pasakas, 11 stāstus un 67 dziesmas visiem alfabēta burtiem. KLKI šos materiālus ir veidojusi kā mācību līdzekli latviskajā izglītības sistēmā, bet noderēt tas var ik vienam, kas vēlas, lai bērni mācītos apgūt burtus, izmantojot latvisku tēlu un simbolu valodu. Mācību komplektā piecgadniekiem ietilpst pasaku ilustrāciju krāsainā grāmata, darba lapas, pasaku audio ieraksti ar dziesmām, apguves programma, u.c. materiāli. Ābeces krāsainās ilustrācijas ir veidojusi Aina Tobe, darba lapas - Solvita Lodiņa un Dace Eihmane, dziesmas iedziedāja Edgars Lipors, Ilga Reizniece un folkloras kopas "Pērlis", "Laiva" un "Dzieti".

Lasīt plašāk par Ābeces materiāliem un atvēršanas svētku programmu »

Vakarēšana
25. janvāris, plkst. 16.00,
Ādmiņu iela 4a

Sarunas par Saules gada ritu un Meteņdienu

Laikā strap Ziemas saulstāvjiem, kas vēruši vārtus Saules jaunajai gaitai un Meteņdienu, kas gatavojas vērt vārtus pavasarim, aicinām kopīgi ielūkoties Saules gadskārtas ritā un vienoties seno dziesmu spēkā.
Pulcējamies 25. janvāra novakarē, 16.00.
Sarunas vada Irēna Saprovska, dziesmas - Māra Brante.

Plašāka informācija: 29511148, Irēna
e-pasts: irena.saprovska@gmail.com

Vienosimies latviskajā dzīvesziņā
Projekts - rezolūcija

"Nodibinājums Māras loks" Baltu sakrālā mantojuma 6. konferences laikā iesniedza apspriešanai projektu rezolūciju par gadskārtu svinamo laiku iekļaušunu Latvijas Kultūras kanonā. Kanons atspoguļo ekspertu viedokli, bet pēdējais laiks ir pašai tautai lemt, kas ir iekļaujams LKK.

Piedāvājam jums iepazīties ar rezolūcijas tekstu un ieskatīties konferences norises gaitā.

Projekts - rezolūcija »»

Konferences video »»

Pats Dieviņis man iedeva
Sav' jājamu kumeliņu.
Caur segliem saule lēca, 
Caur iemauktu mēnestiņis, 
Pavadiņas galiņā, 
Tur lec rīta auseklītis.

Sekojiet mūsu ziņu lapai!

Līdz ar jauno Saules ritējumu iesākas arī Māras loka rits sociālajos tīklos. Lai jums būtu vieglāk sekot mūsu jaunumiem, pievienojieties Māras loks facebook ziņu lapai.

facebook.com/marasloks

Lieli ceļi, mazi ceļi
Visi pilni sidrabiņ.

Jaunais Saules rits!
Ziemas svētki, liela diena,
Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemas svētki vizinaja,
Liela diena šūpli kāra.

 
Ar 25. decembri iesākas jaunais Saules ritējums un ceļš pretim gaismai. Novēlam, lai to pavada prieks un radošs piepildījums!
Tumsas sīvākais pretinieks ir gaisma. Gaisma ir ietverta mūsu kultūras mantojumā un Saules kalendārā, jo gaismu nes Saules, ne Mēness - vakara un pusnakts rits. Dosim gaismai spēku tumsai pretim stāties! Iedvesmai larviešu tautas pasaka "Vakars, Pusnakts un Gaisma". »»

Saules gadskārta
plakāts, 70x50 cm
 
Tapis Saules gadskārtas plakāts 50x70 cm, kas attēlo Saules gadskārtu savietojumā ar Gregora kalendārajiem datumiem.  Uz plakāta ir īss skaidrojums kā veidojas Saules gadskārta, gada aplis un gadskārtas svinību īss apraksts.
 
Otru metienu ir piedzīvojusi arī grāmata "Saules gadskārta latviskajā dzīvesziņā", ko jau var meklēt Jāņa Rozes grāmatu plauktos un citur Latvijā. 
 
Plakātu un grāmatu var iegādāties arī pie mums,
zvanot 29511148

 

 

Saule elpo
Saule inducē dīvainu "elpošanu"zemes atmosfērā 
 
SAN FRANCISKO – Jauni pavadoņu novērojumi ir atklājuši iepriekš nezināmu Zemes atmosfēras izplešanās un saraušanās deviņu dienu ciklu.Šī „elpošana” atbilst Saules magnētisko lauku izmaiņām, tai nobeidzot rotāciju reizi katrās 27 dienās.
Kā zināms Saules gada kalendārs balstās 9 dienu ritmā un, iespējams, tam tagad ir arī zinātnisks pamatojums.
 

Kreklu šūšanas darbnīca
Vaidava, no 16. līdz 17. novembrim

Trīs dieniņas velējos,
Ziemassvētkus gaidīdama:
Kad atnāca Ziemassvētki,
Balts krekliņš mugurā.

Kad rudens darbi apdarīti, kad esam aprunājušies ar veļiem, esam klājuši tiem cienasta galdu un saņēmuši dzimtas un aizgājušo svētību, tad iestājas vakarēšanas laiks. Jau izsenis šis ir rokdarbu un kopā sanākšanas laiks, kad sievas un meitas dalījās amatu prasmēs, ritināja dziesmu kamolus, stāstīja pasakas, minēja mīklas un atklāja viena otrai senču zintis un savas dzīves uzkrātās gudrības.

Šogad novembra svētku garajās brīvdienās (16.-17. novembrī) pie Zeltītes Kavieres Vaidavā notiks senā (arheoloģiskā) linu krekla šūšanas darbnīca. Balto kreklu darināsim pašas savām rokām, lai Ziemassvētkos varētu rotāties jaunā goda tērpā.

Plašāk 

Stāstu laiks
Vaidavas izglītības biedrības telpas
Vaidava, Skolas iela 1
svētdien, 2. novembrī, plkst. 17.00

Aizvadot kluso Dievaiņu laiku, kad ciemos sērst nāk senču veļi, un gaidot drīz atnākam bagāto Mārtiņdienu, Vaidavā top stāstu cikls "Kas to būtu domājis...", kur lasot pasakas un pārrunājot to dziļāko jēgu, mēs tuvinamies sevis un Pasaules izpratnei. Pirmā nodarbība iesākas ar pasakas par bagāto Mārtiņu klausīšanos un ieklausīšanos. Pasakas stāsta Anita Vīksna. Ieeja - ziedojums.
Sīkāka informācija: Zeltīte Kaviere: 29432176 

Vēsturiskā izziņa
 

Tiem, kas interesējas par seno Letu vēsturi piedāvājam izziņas avotus latviešu valodā un arī plašāku vākumu angļu valodā, kur var rast saistošus izziņas materiālus, kas paver plašu skatījumu uz mūsu senvēsturi. 

 

Etniskā kultūra izglītībā

21. augustā aizvadīts 15. Latvijas Skolotāju kongress, kura laikā pieņemtas vairākas būtiskas rezolūcijas, veikts darbs grupās, lai izstrādātu priekšlikumus un ierosinājumus skolotāju darba un skolas sistēmas uzlabojumam, kā arī savstarpēji uzklausīti vērtīgi viedokļi un priekšlikumi. Piedāvājam iepazīties ar vienu no kongresa referātiem "Etniskā kultūra kā neizprasts un nenovērtēts spēks. Etniskā kultūra - tautas dzīvības ceļš", ko sagatavoja Irēna Saprovska.

Jumja diena Ropažos aizvadīta

Kopā ar sauli Juglas upes krastos daudzināt Jumi un Māru bija sanākuši arī lieli un mazi Ropažu un tālāku vietu ļaudis. Mēs sanācām aplī brīdī, kas iesākas ražas novākšanas cikls, lai iezīmētu loku un noturētu svētību sev, savai ģimenei un tautai. Tapa Jumja kūlīši un Jumja zīmes mālā. Jumja un Māras zīmes rotāja maizes cepējas Daigas Karlsones ceptos maizes kukuļus. Kopā ar Solvitu Lodiņu visi kopā darinājām arī simbolisku klaipiņu, sajūtot domu graudus nākotnes ceļam, atdalot tos no sēnalām, samaļot tīros, baltos miltos un izcepot ar akmeņiem krautā krāsnī. Paldies visiem talciniekiem un viesiem, paldies visiem, kas teica stiprus novēlējuma vārdus savai tautai un zemei. Lai piepildās viss teiktais un domātais! Lai aug divas vārpas viena stiebra galiņā!

Jumja diena un Māras daudzinājums Ropažos
8. augusts plkst. 17.00,
Ropažu parks pie kultūras nama

8. augustā plkst. 17.00 pie uguns mātes pavarda Ropažu parkā godinām Māru, pirmo jaunrudzu maizi, daudzinām Jumi un ar greznām dziesmām ievadām Rudenājus. Darbosies arī nelielas radošās darbnīcas.

Piedalās Rīgas folkloras kopa "Silavoti", Kauguru "Skanste". Maizes rituālu vada Solvita Lodiņa. Satikt var maizes cepēju Daigu Karlsoni, māla darbnīcu vada Gunta Darbvare.
Līdzi ņemiet nelielus sēžamos vai paklājamos un dziesmu pūru!

Lasīt plašāk »»

  Jānītis Turaidā skanīgi sagaidīts un pavadīts!  
 
Brauc ar Dievu, Tu, Jānīti,
Ar to ziedu vezumiņu.
Nāc atkal citu gadu
Mēs tev skaisti sajemsim.
 
Spēka laikā - Vasaras saulstāvjos - 21. jūnija novakarē Turaidas pakalnos sanāca lieli un mazi Jāņa bērni, no tuviem un tāliem novadiem, lai iepazītu vīru un sievu zintis, lai raudzītu gaismai spēku dot ugunis aizdedzot un noturētu to cauri tumsai un dzestrumam, cauri attīrošam sidraba lietum. Un rītā skaidrajā rasā mazgājoties, sagaidīt atkal Saulīti uzlecam tīrās un gaišās debesīs. Paldies visiem izturīgajiem Jāņa bērniem! Un paldies arī tiem, kas kūra uguni un dziedāja, tiem, kas zintēja un rotaļās veda un arī tiem, kas grezni līgoja un jautri uzdancoja! 
   Spēka vijas loks   
 
Šogad pirmo reizi Turaida ielīgoja Vasaras saulgriežu svinība. Pasākuma laikā tika atklāta jauna ekspozīcijas daļa - kalpones Līzes istabiņa Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā muižas ēkā un darināta ozola zaru vija, kas Vasaras saulstāvju vakarā tika nesta kalnā un likta ap Saules ugunskuru. Vijas vijēji bija čakli un arī skanīgi. Visa apkārtne piepildījās greznām Jāņu un Saules dziesmām. Tā drīz vien kopējais veikums - ozolu vija aizlocījās pa pieklanīti lielā lokā un noslēgumā tā tika stiprināta ar spēka dziesmām. Paldies visiem Lielā darba darītājiem, kas savu roku pielika, lai stiprinātu domu par savu zemi, lai vītu tai apkārt trejas vijas, lai noturētu gaismu un spēku zemes, tautas un sirds viducī. Līgo!
 
Trejas ziedu vijas viju
Apkārt savu Tēvu zemi,
Lai nenāca sveša salna
Šai zemē ziedu traukt. 

Gatavošanās svētkiem
21. jūnijs, plkst. 19.00, Turaidas muzejrezervāts
 

Īsumā apkopojām svarīgāko, kas būtu jāzin gatavojoties Vasaras saulgriežu svinībām Turaidā.

Lasīt »»

Tiem, kas vēl nav iepazinušies ar pasākuma norisēm:
Lasīt »»

šeit arī angļu versija norisēm »»

 

Plašāka informācija:  29541105  /  26572142
Papildus: turaida-muzejs.lv  /  sigulda.lv

 
Līgo!

Ielīgojam Turaidā
19. jūnijs, plkst. 18.00, Turaidas muzejrezervāts

Aicinām darināt OZOLA ZARU VIJU, kas stiprinās mūs uguns rituālu laikā gada īsākās nakts laikā.
Ar skanīgām Jāņu dziesmām ielīgos folkloras kopa SILAVOTI un Baltu saime SAULES CEĻŠ.

Ielīgošanas laikā tiks atklāta arī kalpones Līzes istaba Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā muižas ēkā.

29541105, 26572142, marasloks@gmail.com

Lasīt plašāk »»

 

Vasaras saulgrieži Turaidā
21. jūnijs, no 19.00 līdz rīta gaismai, Turaidas muzejrezervāts

Jāņu laiks ir vasaras vidus. Tas ir maģisks brīdis, kad saule ir pakāpusies visaugstāk debesu kalnā. 

2014. gadā Sigulda ir Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas partnerpilsēta. Līdztekus Rīgas plašajai Jāņu svinību programmai, Sigulda piedāvā sajust tradicionālo Jāņu burvību senatnes auras apdvestajos Turaidas pakalnos. Pasākums ļauj pieredzēt „dzīvu” tradīciju - izdzīvot visas norises no vakara līdz pat rīta gaismai. 

Pasākumā norises vada folkloras kopas no visiem Latvijas novadiem, seno zinšu teicēji un stāstnieki. Nakts laikā ar Jāņa bērniem pie lejas ugunskura sadzied un sadanco folkgrupa Īļģi", Jānkalnā pāra spēku var piedzīvot kopā ar Vītolu saimi, bet pie Zinšu ugunskura ieklausītites senos stāstos kopā ar Vidzemes novada stāstniekiem.

Lai skanīga saulgriežu nakts Turaidā!

Rīko: "Nodibinājums Māras loks", Turaidas muzejrezervāts un Siguldas novada dome
Plašāka informācija: 29541105, 26572142, marasloks@gmail.com

Lasīt plašāk »»

Mežotnes pilskalna svētki
24. maijs,no 13.00, Mežotne, Rundāles pagasts
 
Jau astoto reizi pār Lielupes krastiem skanēs zemgaļu taures. No tuviem un tāliem novadiem senās Upmales zemē ieradīsies svētku dalībnieki - vēstures biedrības, folkloras kopas un amatnieki.

Mežotnes pilskalna svētki iesāksies ar Saules spēka daudzinājumu un uguns iekuršanu senajā svētvietā Vīnakalnā. Uz kopīgu dainošanu aicināti visi, kam tuva latviskā dzīvesziņa.

Mežotnes pilskalna virsotnē vēstures biedrību dalībnieki demonstrēs viduslaiku dzīvesveidu un amatniecības paņēmienus. Norisināsies izveicības un spēka pārbaudes puišiem. Senās amatu prasmes un darbu krājumus izrādīs podnieki, ieroču meistari, rotkaļi, apavu un apģērbu darinātāji. Pilskalna virsotnē koncertēs folkloras kopas "Tarkšķi" un "Laukam pāri", arī apmeklētājiem būs iespēja izdancoties un iet rotaļās. Svētku noslēgumā tiks iedegta ugunsskulptūra pilskalna virsotnē.

Svētkos piedalīsies vēstures biedrības "Kāvi", "Heiligenberg", "Exercitus Rigensis", "Baltic Snake", "Baltava""Trokšņu iela", "Senās vides darbnīca""Senzeme", "Medene", "Upmale", folkloras kopas "Laukam pāri", "Tarkšķi", "Jelgavas tradicionālo amatu pārstāvji un Baltu klubs.

Svētkus rīko Zemgaļu kultūras biedrība "Upmale" sadarbībā ar Rundāles novada domi

Ūsiņdiena
Liepupes Vangās
10. maijs, pulcējamies no 17.00,
Liepupes Vangas
 
 
Pār kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu:
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu ābuliņu.
 
Ar Ūsiņdienu iesākas vasara un līdz ar to arī jauns saimnieciskais ritums. Ūsiņš atnākdams atnes zaļu zāli, lapas, ziedus un pieguļnieku dziesmas. Ūsiņdienā pirmo reizi ved pieguļā zirgus, laiž lopus ganos un notiek rumulēšanās. Ūsiņa kumeļi ir Dieva spēka simboli un vitālās dzīvības enerģijas nesēji pasaulē.  Tie ir arī dzīvības spēks katrā no mums, kas jāstiprina jaunajam ciklam sākoties. Tiekamies klusā dabas nostūrī Ūsiņu daudzināt, dziesmas un dančus vest, rotaļas iziet un spēku gūt!
 
Plašāka informācija: 29541105
 
 
Ūsiņi
Talsu pusē
10. maijs, no 16.00,
Talsi - radošā sēta, pilskalns, tautas nams
 
 
Ja kāds vēlas Ūsiņdienu nosvinēt Kurzemes pusē, visus laipni ciemos aicina Vidzemes un Kurzemes folkloras kopas, kas pulcēsies Talsos, lai piedalītos radošajās darbnīcās, Ūsiņa uguns iekuršanā un pantāga gatavošanā, kā arī lai noslēgumā kopīgā danču naktī nosvinētu sezonas noslēgumu, atzīmējot "Tals'trimiš" 5 gadu jubileju.
 
 
 
Jāzeps un viņa brāļi
radio MERKURS, 2014. gada 17. aprīlis
 
 
Irēna Saprovska piedāvā savu versiju un skaidrojumu par Raiņa lugu "Jāzeps un viņa brāļi".
Rainis ir mūsu tautas viens no izcilākajiem domātājiem. Viņa zināšanu dziļums un sirdsdegsme par savu tautu ir neizmērojama. Līdzīgi kā latvietības izziņa arī Raiņa garīgā mantojuma izppratne ir mūžīga kalnā kāpšana.
 
 
Pavasara saulgrieži
 
Liela bija Liela diena,
Maza mana villainīte
Es apsedzu Lielu dienu,
Ar to mazu villainīti. 
 
Gaisma un tumsa sasniegusi vienādību brīdi.
20. martā diena un nakts ir viena garuma. Šupojamies un skanīgi sagaidām Sauli uzlecam, lai visai pasaulei spēks atnest mums auglības un līksma prieka pilnu jauno gaismas loku! 
Lai ripo saules ritums gaiša spēka piepildīts!
 
Atskats par Jērcēnos koši aizvadīto Pavasara vienādību dienu 21. martā. Rīkotāji Beverīnas dievturu kopa, aicinot pulkā arī "Silavotus" no Rīgas. Skatāms video un lasāms Ulda Punkstiņa sagatavotais apraksts.
 
 
 
Meteņdiena aizvadīta

Skanīgi aizvadītas pirmās Meteņdienas svinības Grīziņkalnā. Lai arī kalns saņēma meteņbērnus jau gandrīz pavasarīgā rotā, tomēr tika visiem pa kādai sniega šaltij no Meteņa, bet veiksmīgākie iemanījās arī nobraukt no kalna ar ragaviņām.

Ar stipriem metiem un dziesmām noslēdzās svētki, kas ir tikai jauns mets ikgadējām Meteņu svinībām, kas atkal pulcēs mūs visus kopā pēc gada šai pašā vietā.

Paldies visiem, kas bija sanākuši, sabraukuši, sadziedājuši! Īpaši pateicamies folkloras kopām un mūsu atbalstītājiem A/S LAIMA un viesu namam VANGAS. ROTĀ!
atskats »»

Foto atskats DELFI »»      Foto atskats TVNET »»


Meteņdiena Grīziņkalnā
9. Februārī plkst. 14.00, Grīziņkalns, Rīga

Meteņos ziema metas uz pavasara pusi. Ir laiks attīrīties no liekā un mest tālus domu metus, lai būtu ražens gads, tāpēc pie Rīgas “brāļiem” no visiem Latvijas novadiem sabraukušas “māsas”, lai vizinātos no kalna, izietu rotaļas un pēdējo reizi sagaidītu būdēļus atnākam. Meteņos - jaunā saules rita rītausmā - “Bērnu dienā” ciemos nāk pati Laima, lai nestu veltes un laba vēlējumus. Kad meteņbērni labi izvizinājušies un ar Laimiņu parunājuši, tad visi  kopīgi dodas kalna virsotnē uguni degt un tīrām domām, skanīgām dziesmām sagaidīt jauno laiku loku - pavasarI. ROTĀ!
 
Piedalās: folkloras kopas no 4 latvijas novadiem: “Dzīne” no Vidzemes, Rucavas sievas no Kurzemes, “Ūzuļeņi” no Latgales, “Dzedzieda” un “Laukam pāri” no Zemgales un Rīgas “Silavoti”. Par velšu pūru rūpējas A/S LAIMA. 

Lasīt aprakstu »»

Vilnim Salakam 75

Ar diviem koncertiem Rīgā mūs vēlas iepriecināt un pārsteigt Vilnis Salaks -  neskaitāmu latviešu tautas mūzikas apdaru un orģināldarbu autors.

18. janvārī plkst. 16.00 koncerts VEF kultūras pilī, ieeja bez maksas

8. februārī plkst. 16.00 koncerts Latviešu biedrības namā

Sveicam un godinam!

Oļģerta Grāvīša raksts par komponistu Vilni Salaku 70-tajā jubilejas gadskārtā »»

 

Ziemas saulstāvjos

Ziemassvētki atbraukuši
Rakstītām kamanām;

Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.

 

Novēlam Ziemas saulstāvjos paveikt trīs reiz deviņas labas lietas un patiesi sajust svētkus.

Gaišu un radoša spēka pilnu jauno Saules ritu!

Kalendārais aplis
Irēnas Saprovskas grāmata
"Saules gadskārta latviskajā dzīvesziņā"

Pats Dieviņis man iedeva
Sav' jājamu kumeliņu.
Caur segliem saule lēca, 
Caur iemauktu mēnestiņis, 
Pavadiņas galiņā, 
Tur lec rīta auseklītis.

Lai droši un parocīgi varētu sēdēt Saules seglos, kalendārais aplis ir ieguvis video pamācību, kas īsumā paskaidro kā tas lietojams.

SKATĪT VIDEO »»

Grāmatu varat iegādāties Jāņa Rozes grāmatu plauktos vai zvanot mums 29511148.

APRAKSTS »»

Lai Saule ceļā!

Grāmatas
atvēršanas svētki

29. novembrī, plkst. 18.00
RCB mākslas un mūzikas nodaļa
Brīvības iela 49/53, 2. stāvs

29. novembrī plkst. 18.00 Rīgas centrālās bibliotekas mākslas un mūzikas nodaļas telpās Brīvības ielā 49/53 tiks atvērta jaunākā Irēnas Saprovskas grāmata „Saules gadskārta latviskā dzīvesziņā”, kas ietver aprakstus par Saules rita gadskārtu, tā saikni ar lielajiem Visuma ritiem un nelielu ieskatu Mēness rita pielietojumā senču sadzīvē. Grāmatas pielikumā pievienots grozāmais kalendārs, kas savieto Gregora kalendāra datumus ar mūžīgo Saules ritu. 

Visi laipni aicināti būt kopā ar grāmatas autori atvēršanas svētkos – tiks izdziedātas greznākās Saules dziesmas kopā ar folkloras kopu „Silavoti” un, protams, izteiktas pateicības visiem, kas līdzēja tapt grāmatai.

Plašāk »»

par preambulu...

Radio Merkurs
raidījums "Gaismas pils", 2013. gada 8. oktobrī

Šobrīd top Satversmes grozījumi, kas paredz preambulas ieviešanu. Ko paredz jaunā preambula un kādas tai var būt sekas? Klausieties diskusijā, kas norisinājās radio Merkurs ēterā. Studijā Irēna Saprovska, Ilmārs Drullis, Aivars Andersons, Juris Lapinskis.

Klausīties »»

Aspazija un Perikls

Irēna Saprovska
viencēliens

Dievainēs pieminam savus tuviniekus un  tautas augstākās dvēseles.

Viencēliens "Aspazija un Perikls",  veltīts Raiņa un Aspazijas atcerei.

Lasīt »»

 

Ramantam Jansonam 50
Atpūtas un Kultūras centrs IMANTA
Anniņmuižas bulv. 29
29. septembris, plkst. 14.00

Sveicam mūsu tautas gara spēka stiprinātāju un grezno dziesmu pūra turētāju Ramantu apaļajā jubilējā!

Visi mūža godi ir godam jānosvin. Šis gods ir tikai atskaites punkts Ramanta dzīvē par skaisti un vērtīgi nodzīvotu laiku, cildinot un uzturot tautas gara mantas. Visi, kas zin, saprot un novērtē Ramanta lielo padarīto darbu, ir mīļi aicināti kopā ar gaviļnieku pavadīt skanīgu un gaišām domām piepildītu rudens dienu Imantas kultūras centrā. 

Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu padzīvot:
Godam mans augumiņš,
Vai ir liels, vai ir mazs.

 

ZEMES, ŪDENS, UGUNS, VĒJA, MEŽA, GAUSAS, VEĻU – visas PASAULES mātes  -  MĀRAS daudzinājums 

Katru dienu mēs skaram viņu ar savām pēdām, katru dienu mēs sajūtam viņas glāstus kā maigus vēja pieskārienus, katru dienu savās rokās turam tās sniegtās veltes. Mūsu augums ir Māras dots, Pasaules telpa ir Māras iekārtota un caur mūsu darba tikumu saņemam no Māras ražu un svētību Šai Saulē dzīvojot. Aicinām sanākt līkumotās Juglas upes krastos pašā Pasaules viducī, lai pateiktos Pasaules telpai par devumu un godinātu MĀRU – visa devēju un visa ņēmēju. 

Plašāka informācija »»

 

Māras diena Ropažos
Ropažu parks, pie estrādes
17.augusts, no plkst. 13.00 līdz 16.00

Esam pieskārušies izpratnei par Māras nozīmi mūsu dzīvē un par Tās galvenajiem aspektiem. Esam sabalsojuši sevi ar vēja skaņām un zemes rimtumu. Esam sajutuši ūdeni kā vēsu veldzi un ūdeni kā informāciju, kas ir mūsos un mums visapkārt. Esam pateikuši paldies saviem veļiem un parunājuši ar kokiem mežā. Un mēs vēl esam ceļa sākumā, jo sajust Māru visās tās izpausmēs, ir sajust ikkatru dzīvu radību, ikkatru dabas elpu savā tuvumā. Un vēl visam likt klāt savu darba tikumu, caur kuru atklājas Māras pasaules devīgums un gādība par mums.

PALDIES visiem, kas līdzēja svētkus novadīt un paldies arī  visiem Māras daudzinātājiem gan vietējiem ļaudīm, gan tālāka ceļa braucējiem! 

ieskats attēlu galerijā »»

video ieskats »»

Daudzinājuma laikā ir tapis arī neliels video materiāls par mājās gatavotas rudzu maizes tapšanas gaitu. Ielūkojaties un smeļaties iedvesmu!

maizes stāsts  »»

 

Gaisma līgo Turaidā!
Turaidas muzejrezervāts
21. jūnijs,no plkst. 19.00 līdz rīta gaismai

Tuvojas gada brīnumainākais brīdis, kad daba sasniedz savu spēka pilnbriedu. Ieskandinot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus,kā katru gadu tiekamies Turaidas Jāņu kalnā, lai kopīgi kurtu Jāņuguni un izdziedātu greznākās Jāņu dziesmas. 

norises programma »»

ATSKATS »»

Tālrunis uzziņām: 29541105, 26572142, e-pasts: marasloks@gmail.com

 

Ūsiņi Talsu pilskalnā
Talsu pilskans
10. maijs, plkst. 20.00

Kā ik gadu Talsu pilskalnā kur pieguļnieku gunskuru, lai  sasildītos ar greznām Ūsiņdziesmām, olu pantāgu, senām teiksmām un dančiem. 

 Aicina folkloras kopa "Talsi"
vadītāja Lija Dunska, tel.: 29493691

plašāk »»
 

Pavasara svētki
LU Botāniskais dārzsKandavas iela 2, Rīga
27. aprīlīno 09.00 līdz 17.00

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs rīko Pavasara svētkus: augļu koku, ogulāju, rožu, ziemciešu, vasaras puķu un citu stādu tirgus, Fiskars dārza instrumentu prezentācija un kaktusu izstāde.

No plkst. 12.00 kopā ar folkloras kopu "Silavoti" varat sagaidīt Ūsiņdienu - izdziedāt Ūsiņdziesmas,cept pantāgu un veikt citus Ūsiņdienas rituālus.

Visi tie, kuri vēlas piedalīties Botāniskā dārza sakopšanā Lielās Talkas ietvaros, aicināti uz Pavasara svētkiem bez maksas. Instrumenti būs sagādāti, tomēr papildus grābekļi, un lāpstas lieti noderēs. Visiem pārējiem pieaugušajiem – biļešu cenas uz Pavasara svētkiem ar atlaidēm – tikai par 1 Ls.

Plašāka informācija: www.botanika.lu.lv

Cilvēka mūža godi

Atpūtas un kultūras centrā IMANTA
Anniņmuižas bulv. 29
no 4. un 6. aprīlī
no 12.00 līdz 16.00

UZMANĪBU! Izmaiņas norises laikos!

Folkloras kopa “Silavoti” un tās vadītājs RAMANTS JANSONS piedāvā izglītojošu uzvedumu ciklu “Cilvēka mūža godi”, kuru laikā katram interesentam  ir iespēja satikt vīkšēju, kas vada senos rituālus, dzirdēt dziesmas, dejas, rotaļas un paražas, kas saistītas ar seno tradīciju un saņemt skaidrojumus par to
norisi un dziļāko nozīmi.
 
                      4. aprīlis - Par mūža dzīvošanau
                      Par cilvēku pasaulē
                      6. aprīlis - Mūža godi
                      krustabas, vedības, bedības         
 
Pasākums netika iekļauts kultūras kartē "Satiec savu meistaru", tomēr tas ir sagatavots un vēlamies dalīties savā pieredzē un zināšanās arī ar Jums!
Saziņai: 26318737, Ramants Jansons

Ielīgojam, iešūpojam!

LU Botāniskais dārzs,
20. marts no plkst. 12.00 līdz 14.30

Dabas atmodu un pavasara saulgriežus iešūpot aicina Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs kopā ar latviešu tradīciju kopu „Silavoti”.
Tiks daudzināta Lielā diena ar dziesmām un rotaļām. Pūpolzaru pēriens un avota ūdens dos veselību, šūpošanās pasargās no odiem. Ar putnu dzīšanu aizdzīs visas nelaimes, bet veiklība radīsies sitot ripas. Neiztiks bez olu krāsošanas, ripināšanas un sišanas, tādēļ katram jāņem līdzi ola un sauja sīpolu vai alkšņu mizas.
 
Nāc, nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevi gaid’.
Visi bērni tevi gaida
Aiz vārtiemi sasēduš’.

Rainis ir mūžīgā tagadne - nekad pagātne

Rainis ir vēries pāri laikiem, lai pateiktu mums svarīgāko par mums pašiem.

Lasīt »»

Kārļa Skalbes pasaka "Piecpadsmit"

Noteikti ir vērts pārlasīt pasaku, kas ir vienlīdz aktuāla arī šodien.  

Lasīt »»

Teiksma par Letu,
kas nācis no zvaigznēm

ŠĪ teiksma domāta tiem, kas saprot – visam šajā pasaulē ir nozīme – gan simboliem, gan domām ko nesam savā galvā. Bet galvenais,  lai pārvaldītu savu zemi, tā ir jāpiepilda ar savas tautas garīgām vibrācijām, pretējā gadījumā to darīs citi.

Lasīt »»

Saulstāvju laikā

Ar Ziemas saulstāvjiem sākas jauns Saules ceļš debesu kalnā. Lielajā Visuma ritā tas ir brīdis, kad tiek laista pasaule, tāpēc rotājam telpas ar puzuriem - pasaules modeli un eima bišu klausīties vai dūc šūniņā gulēdamas - arī šūna simbolizē pasaules uzbūves modeli. Velkam bluķi, lai māja, sēta un tuvākā apkārtne attīrās no ļaunā, dedzam vaska sveces uz balti klāta galda un dziedam senās dziesmas. Esam kopā kā dzimta un tauta caur senču saknēm un mūsu kultūras spēka! 

Izbraukuma izrāde "Gundega"

Muzikāla izrāde pēc Annas Brigaderes pasakas "Princese Gundega un karalis Brusubārda" motīviem

teksta autore Irēna Saprovska
režisors Juris Jonelis
izspēlē folkloras kopa "Silavoti"

„Gribu satikt es pasaku Gundegu, kas visvairāk zin pasacīt man...”
Kur mūsu dienās smelties spēku? Kur smelties izpratni par tikumu un viedumu, par gaišu un tīru dzīves ceļa gājumu? Vai pasakā, kas visu pasaka?
Šī nav parasta pasaka, un, iespējams, ne pavisam nav domāta bērniem. Tā aicina Tevi ielūkoties savas tautas un pašam savā dvēselē, lai tur satiktu pasaku Gundegu un apburto podu vīru un pajautātu: 
„Kā dzīvot tālāk?”

Varam atbraukt ar šo izrādi ciemos pie jums uz skolu vai kultūras namu. Zvaniet mums: 26318737, Ramants

Mārteņi - ziemas sākums
Lasīt aprakstu par Mārteņdienu »»

Ar Mārteņiem iesākas ziemas laiks un iesākas arī maskošanās laiks, kas turpinās līdz pat Meteņiem. Mārteņos izbeidzas visi rudens darbi - pēdējā pieguļas, ganīšanas, aršanas un kulšanas diena, tāpēc Mārteņdiena saukta arī par Apkūlībām.

Mārteņš ir liels vīrs, jo ir grūtākais darbs jāveic - jāved ļaudis cauri tumšākajam laikam gaismas virzenā. Tur vajag gan pŗātu, gan spēku, gan Dieva padomu. Un Mārteņam ir spēka gana, lai to veiktu!

Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?

Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.

Turaidas muzejrezervāts 10. novembrī plkst. 14.30 aicina sagaidīt Mārteņdienu kopā ar jautrām izdarībām, rudens velšu izsoli un gaiļa zupas cienastu. Lasīt plašāk»»

Rudens saulgriežu laikā

Rudens saulgrieži jeb Apjumības ir laiks, kad visa šī gada raža ir savesta zem jumta klētīs. Apjumības svinamās dienas aizņem pussvēti un svēti, kam pirmdienā seko Jumja tirgus. Šīs saulgriežu svinības latvieši atzīmējuši sevišķi kupli. Tika daudzināta Saulīte, Dievs, Māra, Jumis un Jumala kā dzīvības un ražas princips, kā arī saimnieki un darbinieki. Nav šaubu, ka latviešu Jumja tēla izcelsme meklējama tālā senatnē. Jumja vārds atskan indiešu mitoloģijā Yama un Yami, kas tur tiek turēti par cilvēka sākumu un par Viņsaules mirušo gādniekiem. Mūsu Jumis ir auglības un dzīvības pamiršanas noslēpuma daudzinājums.

Pēc bagātīgajiem Jumju tirgiem var iesākties klusais Dievaiņu laiks. Ļaudis saviem senčiem lūdz palīdzību un aizsardzību arī nākošajā gadā. Tāds ir Visuma likums – uzturēt saikni ar pagātni, lai tagadne būtu gaismas pilna. 

««Stebere - auglības un raženuma simbols. To veido no visa, kas audzis pārī vai vēl kuplākā skaitā. Jumja daudzinājums. "Es bij' laba barvedīte, man bij' laba steberīte!"

Jumis ienāk laukos un sētās

Līdz ar Jumja dienu iesākas rudens laiks, kad sāk pļaut labību. No pirmā pļāvuma cep rudzu maizes klaipu, kas tiek likts galdā pateicībā Mārai un Jumim par šī gada devumu. Maize var mūsdienās kalpot arī kā simbols ciklam, kas iesākas ar domas sēšanu, audzēšanu un paveiktā darba augļu ievākšanu rudens laikā. Lai tīra maize jūsu galdos un divas vārpas viena stiebra galiņā!

Saules gaviles Turaidā!

2012. gada 21. jūnijā, Turaidas muzejrezervātā

 

Esam aizvadījuši neaimirstamu Jāņu nakti Turaidas pakalnos. Paldies visiem, kas bija klāt un līdzēja svētkiem noritēt skanīgi un piepildīti!
 
.. tik cik būs uguņu uz katra Latvijas pakalna...
tik ilgi mūsu tauta un kultūra pastāvēs un plauks! Kursim Jānuguni īstajā saulgriežu laikā, lai mēs būtu stipri savās domās un brīvi garā!
norises programma »»
 

Mēness kalendārs senču sadzīvē

Irēna Saprovska


Jauns raksts sadaļā neatkarīgie pētījumi par Mēness kalendāru senču sadzīvē - kā tas lietots un kā radušies dažādie pienesumi - Benedikta un citu kristīgo svēto dienas.
Lasīt »»
 

Ūsiņi Talsu pilskalnā

11. maijs, plkst. 20.00 TALSU PILSKALNS

Ei, Ūsiņ, labais vīrs,
Nāc ar mani pieguļā;
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu kumeļu ganītājs.

 
Tuvojas Ūsiņa laiks, kad daba atgūst pilnbrieda spēku un sākas lielais vasaras ritējums. Esat aicināti pievienoties Talsu puses Ūsiņbērniem, lai vienotos kopīgā pavasara rituālā, laistu pieguļā zirgus, kurtu ugunskuru, gatavotu pantāgu, sadziedātu un, protams, arī sadejotu vakara noslēgumā Talsu tautas namā pie tējas tases (cienasts pašu).
Tuvākas ziņas: 29493691, Lija Dunska
 

Gundega ceļo

Muzikālā pasaka GUNDEGA, kultūras centrā VAIDAVA

15. aprīlī, plkst. 16.00

 

Muzikālā pasaka "Gundega" aprīlī uzsāk savu ceļu pie skatītājiem ārpus Rīgas. Pirmā izrāde būs skatāma Vaidavas pusē, par turpmākām norises vietām un laikiem ziņas sekos.

Muzikālajā izrādē "Gundega" satiekas pasaku un mūsdienu Gundega, lai pāri laiku lokiem noskaidrotu tautas dzīvošanas pamatvērtības. Lugas pamatā ir Annas Brigaderes pasaka "Karalis Brusubārda" (tekstu autore Irēna Saprovska), izspēlē folkloras kopa "Silavoti", lugas režisors - Juris Jonelis. Īpašs paldies podu vīriem un sievām no "Svilpavnieku bazāra" par skaistajiem podiem!
 

Satiec savu meistaru!

SAULES GADA RITS, no 30. marta līdz 1. aprīlim Kultūras un Atpūtas centrs IMANTA, Anniņmuižas bulv. 29, Rīga

Pavasara saulgriežu laikā jauna ziņa par iespēju iepazīt seno Saules ritu.
Atsaucoties uz Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra aicinājumu visiem meistariem Latvijā dalīties savā pieredzē un zināšanās par tautas nemateriālo kultūras mantojumu, arī folkloras kopa „Silavoti” nolēma sniegt savu artavu un Tradicionālo prasmju skolas 2012, Eiropas amatu/prasmju dienu 2012 ietvaros, pasākumā „SATIEC SAVU MEISTARU!” piedāvā trīs dienu garumā izspēlēt visas Saules rita gadskārtu mīkales. Tā ir iespēja iziet cauri visiem rita lokiem, dzirdēt katrai gadskārtai raksturīgās dziesmas, iepazīt paražas un ticējums, kā arī izmēģināt deju soli un izprast rituālu būtību. Gaidām visus interesentus Kultūras un Atpūtas centrā IMANTA, Anniņmuižas bulv. 29, Rīgā, no 30. marta līdz 1. aprīlim.
Plašāka norises programma »»
"Satiec savu meistaru" darbnīcu karte:
http://www.knmc.gov.lv/images/doc/MA_A1.pdf

Tuvāka informācija: 29511148, Irēna
Informācija par norises vietu:
http://imantakultura.riga.lv

Brastiņu Ernestam 120

19. martā plkst. 16.00 pie Brastiņu Ernesta pieminekļa Rīgā, Kronvalda parkā

Dievturu draudze "Rāmava" un folkloras kopa "Silavoti" aicina uz svētbrīdi, pieminot Brastiņu Ernestu 120 gadadienā. Brastiņš ir mūsu tautas dižgars, kas atdzimšanas gaismā cēlis dainu garīgo mantojumu un seno Pasaules uzskatu. Viņa nozīme šodienas Latvijā  nav novērtēta, tāpat kā nav pienācīgi novērtēts arī tautas garīgais jeb nemateriālais kultūras mantojums. Ir vērts atcerēties Brastiņa savulaik teikto:

Latvisku Latviju! Latvietim būt! Lūk, saucieni, kas nedrīkstētu palikt nedzirdēti šajā laikā! Latvietība ir pienākums, kas nedrīkstētu palikt nedzirdēts šajā laikā. Latvietība ir pienākums, kas jāuzņemas ir mums mūsu pašu goda dēļ. Šeit ir mūsu tautas zelta bedre, te ir patiesās bagātības avots. Tā ir sveša manta, ko mēs vieglprātīgi esam paņēmuši. Atmetam svešus mērķus un padomājam, kādi varētu būt mūsējie. Nedzīvojam kā anglis vai krievs, bet apceram, kā latvietim būtu jādzīvo.. . Mums jābūt citādiem! „Slikts vai labs, bet tas ir mūsējs, tas ir pašu, tā mums jādomā. Savējais par visu pāri, savējais, lai ir mūsu bagātība un lepnums! . . Nedomāsim, ka kultūras vērtības ir aizgūstamas, - tās jārada pašiem, atmetot svešo un izkopjot savējo! Tikai tas, kas nāk no nāciju pavardiem, top par visā cilvēcē cienāmu mantu.

Aicinām ikkatru savā pulkā 19. martā plkst. 16.00 uz atceres brīdi pie Brastiņam veltītā pieminekļa Rīgā, Kronvalda parkā.

Tuvāka informācija: 26318737, Ramants


 

Raiņa Jāzeps

Ieskats Raiņa traģēdijas

"Jāzeps un viņa brāļi" problemātikā

sagatavojusi Irēna Saprovska

 

Sadaļā raksti pie neatkarīgajiem pētījumiem ievietots raksts, kas apskata Raiņa lugas "Jāzeps un viņa brāļi" simbolisko nozīmi.

Lasīt »»


 

"Latviešu mūzikas burvis"

Pāvels Tulajevs par komponistu Vilni Salaku

Vasaras nogalē Latvijā viesojās senvēstures pētnieks un mākslas darbu kolekcionārs Pāvels Tulajevs, kas tikās arī ar "Latviešu mūzikas burvi" Vilni Salaku. Varat lasīt nelielu ieskatu viņa pārdomās un gūtajos iespaidos.

Lasīt »»


 

Metam jaunus metus

Meteņdienas forums

5. februāris, 2012. gads, no plkst. 11.00 līdz 17.00

Atpūtas un kultūras centrā IMANTA, Anniņmuižas bulv. 29

 

"Nodibinājuma Māras loks" katru gadu Meteņu laikā rīko forumu, kas pulcē vienkopus latviskās tradīcijas un dzīvesziņas kopējus, lai pārrunātu jau paveikto, dalītos gūtajos atziņu graudos un mestu metus jaunajam Saules ritumam.

Šogad forumā vēlreiz izspēlēsim muzikālo pasaku "Gundega", apskatīsim dainu un vēdu kopsakarības un savstarpējās bagātināšanās iespējas, pārrunāsim gaidāmo došanos uz 4 Vecajo padomi Indijā un izspēlēsim Meteņdienas mistēriju.

norises vieta »»


 

Laba vēlējums svētkos

 

"Nodibinājuma Māras loks" sveic savus domubiedrus un līdzgaitniekus pagājušajos svētkos un sniedz nelielu velti - Antona Rupaiņa grāmatu "Arheolingvistika". Šeit jūs varat to lasīt un arī pilnā apjomā lejuplādēt uz sava datora.

Lai gaišs un vērtīgu atziņu bagāts jaunais Saules ritums!


Skatīt »»


Vērts ieklausīties:

 

"Nodibinājuma Māras loks" dibinātāja Irēna Saprovska viesos radio MERKURS raidījumā "Gaismas pils", 2011. gada 27. novembra ieraksts (sākumā ir skaņas negludums, vēlams klausīties no 9 minūtes):
Klausīties »»

Vērts ielūkoties:

 

Ūsiņa spēka laiks
7. maijs / 12:00 un 17:00 
Ādažos, Rožu laukumā un
Carnikavas novadpētniecības centrā, Jomas ielā 7

ATTĒLU ATSKATS

Saule, vasara un visa dzīvā daba sāk laist pieguļā savus spēka kumeļus. Rumulē, rumulē, līdz beidzot tie saules apmirdzēti pašā Ūsiņu laikā iziet cauri Vasaras vārtiem. 7. maijā Ādažos un Carnikavā var piedzīvot garāko Ūsiņdienu, iesākot dienu ar vīru un dzīvības spēka daudzinājumu Ādažos un turpinot ar Vasaras vārtu vēršanu un Gaismas daudzinājumu Carnikavā.

ĀDAŽU ŪSIŅDIENAS NORISES NO 12:00:
ŪSIŅDIENAS UGUNSKURS UN PANTĀGA GATAVOŠANA
IZJĀDES AR ZIRGU

SPĒKA SPĒLES LIELIEM UN MAZIEM VĪRIEM
ROTAĻAS UN LOKU GATAVOŠANA

PIEDALĀS:
Ādažu KC  tradīciju kopa „ĀBOLS”
Ādažu sporta skolas Grieķu-Romiešu cīņas un Ādažu sporta kluba ATDZIMŠANA dalībnieki

NBS Sauszemes spēku Kājnieku brigāde
Senā dzīvesveida un cīņas veida klubs HEILIGENBERG
Ādažu jāšanas sporta klubs

ŪSIŅDIENA CARNIKAVĀ NO 17:00:
Roberts Šilings aicina uz sarunu par Saules gadskārtu un Ūsiņa laiku, kā arī kopīgu Spēka uguns iedegšanu.
Tradīciju kopa "Ābols", Lēdurgas folkloras kopa "Putni" un Carnikavas "Cēlāji" aicina iepazīt Ūsiņdienas tradīciju un sadziedāt pie pieguļnieku ugunskura.

Lai spēkpilns Ūsiņa laiks!

 


12. Pasaules Etnisko Reliģiju kongress Indijā
no 31. janvāra līdz 5. februārim

Kongress norisinās sadarbībā ar Starptautisko Kultūru Studiju centru (ICCS). Šīs tikšanās tēma - Seno tradīciju renesanse. Izaicinājumi un risinājumi.Konference pulcēs kopā etnisko kultūru pārstāvjus no 50 pasaules valstīm. Tā ir nozīmīga tikšanaš, kas notiek ik pēc trim gadiem un ar katru reizi pieaug gan interese par seno tradīciju saglabāšanu, gan arī pārstāvēto valstu skaits.

Nagpūras manifests »»
Lasīt Latvijas pārstāvju sagatavoto referātu »»
Rīkotāju mājas lapa: www.iccsus.org

Gleznotājai un latviskā ceļa gājējai Vallijai Liepiņai - 100

Šogad atminam un godinam neparastu gleznotāju, kas visu mūžu veltīja latviskās domas saglabāšanai.


Skatīt Vallijas Liepiņas gleznas »»

 




Jumja diena
7. un 8. augusts

Es nezinu, kas par vīru
Iet pa ceļu dancodams:
Miežu svārki, rudzu kreklis,
Apenīša cepurīte.

     


Komponistam un dievturim Vilnim Salakam 70 gadu jubilejas koncerts

Rīgas Latviešu Biedrības namā, 18. janvārī, plkst. 16.00

Vilnim Salakam ir neatsverams nopelns latviešu tautas melodiju un orģinālskandarbu izveidē. Bez skaistajām Salaka tautas melodiju apdarēm nav iedomājams neviens kokļu mūzikas koncerts.

Dēls turpina sava tēva Artūra Salaka iesākto ceļu. Artūrs Salaks, piecas vasaras braukāja pa visu Latviju un pierakstīja tautas melodijas, visu tirpmāko mūžu darināja tautas dziesmu apdares un orģināldarbus,
dibināja Valmieras dievturu daraudzi "Tālava".
Lasīt vairāk par Artūru Salaku »»
Oļģerta Grāvīša raksts par komponistu Vilni Salaku »»


11. Pasaules Etnisko Reliģiju kongress šogad norisinās Polijā
no 20. līdz 22. augustam

Etnisko kultūru pārstāvji no Eiropas un arī tālākām pasaules vietām šogad pulcējas Polijā pie Vācijas senticības pārstāvjiem.  Plašāku informāciju varat meklēt kongresa mājas lapā www.wcer.org vai rakstot kongresa organizatoriem (kontakti meklējami minētajā lapā).

skatīt attēlus un lasīt aprakstu >>


Klajā nācis 3. un 4. "Rituma" laika raksts

Es rakstīju tos rakstiņu, ko saulīte rakstījus'.
Lasat Ūsiņa un Vasaras saulgriežu laika rakstus!

Par iespējām abonēt vai iegādāties izdevumu,
zvaniet Uldim Punkstiņam 26495217
vai rakstiet:
beverina.ritums@gmail.com
 


Dievturu nometne Vaidavā
no 9. līdz 15. augustam

                                                                                  

 
Senajam Tālavas centram
Trikātai - 800


No 1. līdz 3.augustam tiek plaši atzīmēta
Trikātas 800 gadu jubileja.
2. augustā plkst. 15.00 svētbrīdis norisināsies arī
pie Atpiļu ozola.


kontakttālr.:
26495217, Uldis
skatīt attēlus >>

plašāka informācija: www.trikata.lv


Vasaras saulgriežu svinības Turaidā!
21. jūnijs, sākums 19.00, līdz saules lēktam

Jānīts sēd ozolā, vaska sveces rociņā,
Tās dedzina Jāņu nakti,lai redz ceļu Jāņa bērni!

Visi aicināti svinēt Vasaras saulgriežus pareizajā laikā,
kad visa daba ir burvīga spēka pilna!
Pulcējamies Turaidā Jāņu kalnā, lai kopīgi dziedātu līgotnes, pītu vainagus, dejotu pie Jāņu ugunskuriem un sagaidītu sauli rīta agrumā rotājamies.
skatīt attēlus »»
kontakttālr.: 29541105, Agnija, 27426650, Jolanta
e-pasts: loks@marasloks.lv


Bārenīte - piemineklis uz Sibīriju izsūtītiem bērniem 1941. un 1949. gadā
14. jūnijā, iepretim Prezidenta pilij, atklāts arhitekta Kārļa Alkšņa un tēlnieka Jāņa Karlova veidots piemineklis "Bārenīte"

Saki dziesmas, bārenīte, tev ir daudzi skaistu dziesmu:
Tev nav tēva, māmuliņas, dziesmas vien darināji.

Atklāšanā piedalījās arī folkloras kopa "Silavoti" un "Nodibinājuma Māras loks" ļaudis.
 
 

Ūsiņdiena

Sagaidam Ūsiņadienu kopā 4. maijā
Trikātas pusē
pie Atpiļu ozola.

Pulcējamies 18.00, kontakttālr.:
26495217, Uldis,
skatīt attēlus »»


Ej, Ūsiņ, labais vīrs,
Jāj ar mani pieguļā:
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu kumeļu ganītājs.


Ūsiņdiena »»

 

 

Visi aicināti uz talku!

26. aprīlī aicinam kopīgiem spēkiem atjaunot
seno Māras svētnīcu Grebu kalā (Dikļu pusē).
Pulcējamies 10.00
Pēc talkas kursim uguni un vienosimies kopīgās dziesmās.

Tīra mana lapu taka, šūvo, šūvo
Šādu garu vasariņu, šūvā, šūvā

skatīt attēlus »»

 

 

Konference

"Iepazīsim to, ko mācīsim. Reliģiskā daudzveidība"

27. martā Latvijas universitātē norisinājās
konference, kas apskatīja reliģiskās izglītības
jautājumu Latvijā. Piedāvājam jums iespēju
ielūkoties konferences norisē.


Konferences konspekts »»

 

Nācis klajā jaunais Ritums

Beverīnas - Valmieras pusē tagad saules un dzīvības riti savijušies
kopā ar grezniem domu ritiem, lai katros laikos nāktu pasaules telpā
un vēstītu mums par latvisko dzīvesziņu un Dieva atskārtumu.

Interesējaties par iespējām saņemt laika rakstu,
zvanot Uldim Punkstiņam 26495217
vai rakstiet:
beverina.ritums@gmail.com

lasīt par dievturu draudzi "Beverīna" »»

 

Lielā diena

Rotā, rotā -gavilē visi pakalni un mežu āres - saule kāpj šūpolēs
un dabai sākas Lielais spēka un dzīvības rits.
Iešūpojam pasauli ar sirds gavilēm, gaišām domām un prieku,
lai nāk gaisma rotādama!

Brāļi, brāļi, Liela diena,
Kur kārsim šūpulīti?
-Kārsim liepas galiņāi,
Lai māsiņas līgojās.
Saules gada meti »»

 

Dievturu foruma meti jaunajam

Saules gadam

lasīt šeit »»

9. februārī Jūrmalā norisinājās otrais Dievturu forums, kur tika mesti meti jaunajam Saules gadam, kā arī pieņemta Rezolūcija un Atklātā vēstule Latvijas valdībai.  Līdzās nopietnam darbam pie dokumentu izstrādes, tika apskatīta arī tēma - Saules gada kalendārs. Paldies visiem, kas piedalījās kopīgajā darbā un novēlam lai visi mestie domu meti dzen asnus, nesot lielāko labumu jums un arī visai latviešu tautai!

REZOLŪCIJA >>> un ATKLĀTĀ VĒSTULE >>>

"Dzintari" - kultūrvēsturisks mantojums

Kārļa Sūniņa 100 gades piemiņai

"Dzintari" ir Talsu novadpētnieka Tīča Dzintarkalna mājas. To ārējais veidols un iekštelpu plānojums ir mājas saimnieka lolots sapnis par senlatvju pili, kas no ārpuses ir lakoniski monumentāla, bet iekštelpās veidota tautiskā romantisma gaisotnē. Pati apbrīnojamākā vērtība šai ēkā ir Kārļa Sūniņa veidotie iekštelpu gleznojumi. Uz sienām ir veidotas kompozīcijas - garā pupa, Saule, Meža māte, Pērkoņtēvs u.c. Otrā stāva telpās gleznojumi jau ir daļēji aizkrāsoti, mitruma dēļ daudzi stipri bojāti. Mājai ir saglabājušies orģinālās durvju ailes un pat griestu lampas. Bet....viss atstāts laika varā...

skatīt šeit »»

 

Dievturu forums '08

Aicinam ielūkoties 2008. gada Dievturu foruma aktualitātēs.

lasīt šeit »»

Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā;
Dieviņš brauca pār kalniņu,
Sudrabotu mētelīti.
 

 

Beverīnas draudzes jaunais izdevums
"Ritums"
 

Esam satikušies Beverīnas Dievturu kopas izdevumā „RITUMS”. Esam satikušies, lai stiprinātu Dieva padomu, kas izpaužas dabas mūžīgajās likumībās, lai sargātu, koptu, audzētu, vairotu un izplatītu tās vērtības, kuras uz laiku laikiem mums devis latviešu baltais Dieviņš. Tieši šeit, mūsu Tēvzemē, senais baltu garīgā vieduma koks kupli zaro „sudrabiņa lapiņām, zeltītu galotnīti”, jo sakņojas dabīgā, vienkāršā un saprotamā ikdienas un gadskārtu ritumā. Sakām – laika ritums, dabas ritums, mūža ritums un vēl, un vēl... Mūsu „Rituma” sūtība un uzdevums ir izzināt, kopt un pilnveidot Dievturību, pētīt senvēsturi, meklēt ceļus, kā mūsdienu latvietim apzināties šo dzīvo saiti ar Dievu savas dzīves pamata un garīguma veidošanai.

Inese Ruberte, Valmierā,2008.gada janvārī

Par iespēju lasīt laika rakstu regulāri, lūdzam zvanīt Uldim Punkstiņam 26495217 vai interesēties rakstot uz e-pastu: beverina.ritums@gmail.com

lasīt par dievturu draudzi "Beverīna" »»


Grāmatu plauktos atrodama Ernesta Brastiņa grāmata
"Latvija, viņas dzīve un kultūra"

Patīkams jaunums šo gadu iesākot ir izdevniecības "Antēra"  jaunākais izdevums Ernesta Brastiņa grāmata "Latvija, viņas dzīve un kultūra". Savu pirizdevumu tā piedzīvojusi 1931. gadā.
Grāmatā apskatītās tēmas - latviešu tautas izcelšanās, latviešu kultūra senatnē, atsevišķi izceļot lietišķo, saimniecisko, sadzīves, gudrības, reliģisko un mākslas kultūru, kā arī dots ieskats latviešu nākotnē - kultūras un nācijas attaisnojums, kas latviešiem turpmāk darāms.

 Savas kultūras izpratne, tās saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm nav zaudējusi savu aktualitāti un, iespējams, ir vēl nepieciešamāka kā jebkad agrāk.

 

Tuvojas Ziemassvētki

Ziemas saulgrieži ir viens no skaistākajiem gadskārtu svētkiem. Katram ritam latviskajā dzīvē ir liela nozīme un saistība ar lielajiem Visuma ritiem, bet šis laiks ir īpaši nozīmīgs. Ziemassvētkus vienīgos godina par SVĒTKIEM, jo sākas saules jaunais kāpums debesu kalnā un vēl - "Ziemassvētkos Dievs piedzima", tātad Ziemassvētki iezīmējas kā jaunas radīšanas cikls, kas atkārto lielo pasaules radīšanas mistēriju.

Svētki sakārto un harmonizē kā cilvēku, tā visu apkārtni. Svinam svētkus latviskā garā ar senajiem rituāliem, kam liela doma un spēks ir likts katrā simbolā un katrā norisē. Meklējat, kur svin Ziemassvētkus jūsu novadā vai RĪKOJAT TOS PAŠI sev un savai ģimenei!
Īsumā par svētku nozīmi un norisi lasat šeit »»



Ansis Cīrulis un madarošanas tradīcija mūsdienās

Izstāde "Radošas apdrukas. Rokraksti"
No 22. novembra līdz 31. decembrim

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atklāta izstāde, kur "titullomā" ir latviskais ornaments. Tautiskie motīvi bija Anša Cīruļa daiļrades būtiskākā iezīme. Madarošanas darbnīcas mākslinieki pārceļ tos jaunā laikā un piešķir jaunas tehnoloģiskās iespējas, bet senie ornamenti un zīmes nebeidz pārsteigt ar savu emocionālo piepildījumu un estētisko kvalitāti, kas ir aktuāla arī šodien. Izstāde veidota kā Anša Cīruļa (1883-1942) madarošanas darbnīcas DMDM 5 gadu jubilejai veltīts notikums, un tās ekspozīciju veido 20.gs. 20.-30.to gadu modernā latviskā dizaina pamatlicēja A.Cīruļa auduma apdrukas, 10 mūsdienu tekstilmākslinieku un mākslas skolas audzēkņu sietspiedes tehnikā darinātas tekstilijas.

Organizatori: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs http://www.dlmm.lv


Gleznotājam Jānim Kalmītem 100

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mazajā zālē (Kr. Valdemāra 10a) skatāma Jānim Kālmītem veltīta izstāde 
Šī ir pirmā plašākā Jāņa Kalmītes darbu skate Rīgā. (2007.gada pavasarī izstāde citā komplektācijā bija skatāma Valmierā.) Ekspozīcijā redzamie darbi nāk no Valmieras novadpētniecības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātkolekcijām. Galvenokārt tās ir Jāņa Kalmītes 1960. – 1980.gados gleznotās kompozīcijas, kur rijas motīvs ir viens no dominējošiem. Par to liecina arī šeit citētie J.Kalmītes vārdi:
“Ar gadiem dzīve un māksla top viens.
Es gleznoju riju, kuras priekšā apritēja manas ganu dienu vasaras – es gleznoju rijas likteni, manas zemes likteni, jo viņi ir manas sāpes šodien, mans izmisums, mans prieks un mani sapņi…
Es domāju, ka rija ir mūsu tautas vēstures, gara un izturības simbols: savā paspārnē cauri gadu simtiem tā saglabājusi mūs tautu. Man grūti to vārdos izteikt – es protu tikai gleznot…“

Atklāšana 2007. gada 2. novembrī plkst. 16:00
Izstāde apskatāma līdz 2. decembrim

04.11.2007. plkst. 15:00 Izglītības programma Svētdienas sarunas muzejā: tikšanās ekspozīcijā ar izstādes kuratori E.Šmiti

Plašāka informācija:
http://www.lnmm.lv/lv/lnmm/izstades/maza/


 
Brastiņu un Ansonu dzimtas fotogrāfijās

Melngalvju namā līdz 25. novembrim apskatāma divu Latvijas kultūrai nozīmīgu dzimtu likteņgaitas. Izstāde piedāvā ne tikai ielūkoties senāku un jaunāku dienu foto attēlos un citās vēstures liecībās, bet te var iepazīt arī brāļu Ernesta un Arvīda Brastiņu māksliniecisko veikumu. Apskatāmas Ernesta Brastiņa gleznas un Arvīda Brastiņa tēlniecības paraugi. Izstādi plānots izveidot arī kā prezentācijas materiālu digitālā formātā.
  • Brāļu mākslinieku, skolotāju, rakstnieku, senatnes pētnieku, Dievturu Ernesta un Arvīda Brastiņu piemiņas izstāde "Latviskās Latvijas labad"
  • Virsnieka, grāmatrūpnieka, laikrakstu, žurnālu izdevēja, spiestuves "Rota" dibinātāja, direktora Friča Ansona piemiņas izstāde "Darbs un ģimene.
Izstādes finansē Ansonu ģimene.
Izstādes iekārtojuši I. Ansons un L. Petrovs

Izstādes atklāšana 4. novembrī plkst. 14.00

Melngalvju nama galerija, Rātslaukumā 7, tālr.7044300,
no plkst. 11.00 līdz 17.00, pirmdienās slēgts

 

Dievaines

Iestājies rāmais veļu pieminēšanas laiks - Dieva dienas jeb Dievaines, kad tiek klāti veļu mielasta galdi un pieminētu senču gari. No veļiem tiek lūgta palīdzība un aizsardzība visam nākošajam gadam. Tāds ir Visuma likums - uzturēt saikni ar pagātni, lai tagadne būtu gaismas pilna.
 K. Polis šo seno pasaules ieskatu skaidro šādi: "Senlatvieši savus mirušos uzskatīja par sarggariem.. Veļu kults bija senlatviešu dzīves augstākais kāpinājums. Tas viņu ievadīja saskarē ar mirušajiem. Ar to
ik gadus atjaunoja, stiprināja un uzturēja divu pasauļu sakaru. Mirušais..turpināja dzīvot citā veidā..tas visu dzird, redz, saprot, zina un var darīt to, ko dzīvie nespēj."

 

Lietuvas "Romuva"

Līdzīgi kā "Nodibinājums Māras loks" Latvijā, arī Lietuvā šogad ir izveidota sabiederiska organizācija "Romuva", kas rūpējas par Romuvas senreliģijas saglabāšanu, kultūras attīstību un sadarbojas ar valsts iestādēm, lai palīdzētu sakārtot tautas nemateriālo kultūras mantojumu un nostiprināt to ar likumdošanu. Skatīt: www.romuva.lt

 


21. septembrī plkst. 17.00 Pekas kalnā
Apjumību svinības

Pekas kalns (Valmieras raj., Kauguru pag.) tiek minēta kā viena no iespējamām Beverīnas pilsvietām. Arheologam Fransim Balodim, kurš tam pievērsis īpašu uzmanību, šogad tiek atzīmēta 125. dzimšanas gadadiena. No 20. līdz 21. septembrim norisinājās straptautiska konference "Fransis Balodis. Arheoloģija un laiks" (skat. sadaļā notikumu kalendārs), kuras noslēguma pasākumu ietvaros
21. septembrī konferences dalībnieki viesojās arī Pekas kalnā.
skatīt attēlus »»
 Pekas kalns nav tikai senas, pagājušas vēstures liecinieks. Arī mūsu dienās tas "dzīvo". Valmieras Dievturu draudze "Beverīna" šai vietā rīko dažādas gadskārtu svinības un citus brīvdabas pasākumus tai skaitā arī talkas, lai sakoptu tuvējo apkārtni.

Atvēršanas svētkus šai vakarā svinēs arī novadnieka Ojāra Ozoliņa jaunā grāmata "Krīvu lāsts".

Par norisēm Pekas kalnā var interesēties zvanot:               26495217       


No 4. līdz 8. septembrim Ukrainā norisinās
1. Starptaitiskais Slāvu - Āriešu kultūru festivāls skatīt attēlus »»
 
Latviju festivālā pārstāvēja kopa "Rūnavots

Organizatoru mājas lapa

www.rodosvit.org.ua


Augusta sākumā tika atzīmēta Lielās Māras diena

Šogad Jūrmalā godinot Lielās Māras dienu tika iesvētīta arī svētvieta saimes sētā.


lasīt »»

  

2007. gada vasaras saulgriežos Latvijā norisinājās

Pasaules Etnisko Reliģiju kongresa 10. konference »»

 

Vasaras saulgriežu svinības Turaidā

21. jūnijā Turaidā Jāņu kalnā tika svinēti vasaras saulgrieži lasīt »»


Grāmata "Sapratne" pieejama visās Latvijas bibliotēkās!

"Nodibinājuma Māras loks" akcijas ietvaros
SAGLABĀSIM SAVAS TAUTAS NEMATERIĀLO JEB GARĪGO KULTŪRAS MANTOJUMU
dāvina grāmatu "Sapratne" visām (870) Latvijas pašvaldību bibliotēkām un 167 Kultūras ministrijas pakļautībā esošām skolu bibliotēkām.
Grāmata ir pieejama arī CLimbažu rajona skolu bibliotēkās.
 
Grāmata "Sapratne" - par latvisko dzīves un Dieva ziņu




 

Jaunajā sezonā atkal skatāms

Rīgas bērnu un jauniešu muzikālā teātra RĪBĒJA MUTE uzvedums 


Tā ir pasaka gan lieliem, gan maziem par latvisko pasaules izpratni, kas rasta tautas teikās, nostāstos un dainās. Meklējam, kas mēs esam, atrodot un iepazīstot tautas pūrlādē krātās teiksmas un atziņas, mums no brīnumiem aizrausies elpa un, kas zin teikt, vai tā mēs neatmodinam reiz laikos iemigušo tautas dvēseli.

 

Aicinājums!
Ar tautas jostu sasiesim savu zemi!
Visiem, visiem, kam mīļā, dārga tautas saglabāšanas un tautas gara bagātību saglabāšanas doma, būtu jāatsaucas šim pasākumam ar savu pienesumu.
Lai mestu metus starp Dievturu draudzēm, natkarīgajiem Dievturiem, folkloras kopām un visiem saviešiem, kas atbalsta latvisko Dievatziņu, piedāvājam savā mājas lapā ievietot informāciju, kas atspoguļotu jūsu darbību, kā arī nākotnes ieceres un plānotos pasākumus gada rita garumā. (šeit ANKETA - varat aizpildīt un sūtīt mums uz e-pasta adresi: loks@marasloks.lv)

 

"Nodibinājuma Māras loks" ļaudis ir uzsākuši akciju -

SAGLABĀSIM SAVAS TAUTAS NEMATERIĀLO JEB GARĪGO KULTŪRAS MANTOJUMU

Akcijas laikā Latvijas skolām tiek dāvināta grāmata "Sapratne" un piedāvāta iespēja iekļaut skolu mācību programmā latvisko Dievatziņu, kas ietverta Dainās. Šeit varat iepazīties ar projektiem:






Lasīt šeit...
   

 

 

eXTReMe Tracker